rausteklis
rausteklis apvidvārds
1.Cilvēks, kas stostās.
2.Rauklis – maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
3.Sprukstiņš, pļēgurs, delveris.
Avoti: ViV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam viņš mudīgi meklē medalus telti, lai adrenalīna rausteklis izšķīstu kā cukurvate ūdenī.
- Aktīvajam pantiņa rausteklim sekoja vēl aktīvāks piedziedājums, kura laikā jaunie cālēni metās vētrainā virpuļošanā, ieāķējušies pirmajā elkonī, kas patrāpījās ceļā, vai sadevušies rokās, vai riņķojot kolektīvā aplī.
- genadijs rausteklis 2004 3 15 15 43 30 yo vecie apshi he gacho puselfs
- Laikabiedrs un rausteklis Mareks arī nepalika bešā
- Aivars ir rausteklis