raust
raust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | raušu | raušam | rausu | rausām | rausīšu | rausīsim |
| 2. pers. | raus | raušat | rausi | rausāt | rausīsi | rausīsiet, rausīsit |
| 3. pers. | rauš | rausa | rausīs | |||
Pavēles izteiksme: raus (vsk. 2. pers.), rausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raušot (tag.), rausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: raustu
Vajadzības izteiksme: jārauš
1.Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
1.1.Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
2.Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
4.apvidvārds Ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz darbu - sieva paģērēja raust piķi un sievu viņš mīlēja.
- Visi spiež paši sevi — naudu raust, karjeru taisīt, uzkalpoties...
- Vecāmāte, asaras saujā rausdama, izliecas pa virtuves logu.
- Jūs taču neliksiet man raust rūgtas asaras," Ventspils mēram atbildēja dziedātāja.
- Bērni viņai aplaudē tā, ka sveču liesmiņas raustās.