Paplašinātā meklēšana
Meklējam raust.
Atrasts vārdos (186):
- raust:1
- rausta:1
- rauste:1
- graust:1
- traust:1
- raustīt:1
- apraust:1
- atraust:1
- daraust:1
- ieraust:1
- izraust:1
- noraust:1
- paraust:1
- pāraust:1
- saraust:1
- spraust:1
- straust:1
- uzraust:1
- grausts:1
- krausts:1
- raustava:1
- rausteve:1
- rausties:1
- raustīgs:1
- raustiņš:1
- aizraust:1
- apgraust:1
- atgraust:1
- cauraust:1
- izgraust:1
- nograust:2
- nograust:1
- nokraust:1
- notraust:1
- pagraust:1
- pārraust:1
- patraust:1
- pieraust:1
- sagraust:1
- uzpraust:1
- uztraust:1
- kraustīt:1
- sgrausts:1
- Skrausta:1
- skrausts:2
- skrausts:1
- sprausta:1
- sprauste:1
- raustelēt:1
- raustenes:1
- aizgraust:1
- apspraust:1
- atspraust:1
- daspraust:1
- iespraust:1
- izspraust:1
- nospraust:1
- paspraust:1
- saspraust:1
- uzspraust:1
- apraustam:1
- apraustīt:1
- atraustīt:1
- Graustiņš:1
- Graustiņu:1
- ieraustīt:1
- izraustas:1
- izraustīt:1
- noraustas:1
- noraustīt:1
- paraustīt:1
- prausties:1
- saraustīt:1
- skraustēt:1
- skraustīt:1
- spraustīt:1
- trausties:1
- uzraustīt:1
- rausteklis:1
- raustelīgs:1
- raustiklis:1
- raustīklis:1
- raustīties:1
- aizspraust:1
- pārspraust:1
- piespraust:1
- aizraustīt:1
- apkraustīt:1
- atrausties:1
- darausties:1
- iekraustīt:1
- iekraustīt:2
- ierausties:1
- izgraustīt:1
- izrausties:1
- kraustelēt:1
- nokraustīt:1
- norausties:1
- pakraustīt:1
- parausties:1
- pārausties:1
- pārraustīt:1
- pieraustīt:1
- sakraustīt:1
- sarausties:1
- saraustīts:1
- skraustājs:1
- skraustuļi:1
- Skraustupe:1
- spraustava:1
- spraustene:1
- sprausteve:1
- sprausties:1
- spraustuve:1
- uzkraustīt:1
- uzrausties:1
- uzskrausts:1
- raustīšanās:1
- aizkraustīt:1
- aizrausties:1
- apraustelēt:1
- aptrausties:1
- attrausties:1
- iegrausties:1
- ietrausties:1
- izarausties:1
- izraustains:1
- iztrausties:1
- kraustīties:1
- noskraustīt:1
- nospraustīt:1
- notrausties:1
- pārrausties:1
- patrausties:1
- piekraustīt:1
- pierausties:1
- pyraustidae:1
- satrausties:1
- skraustains:1
- skraustināt:1
- spraustulis:1
- uzprausties:1
- uztrausties:1
- aizarausties:1
- aizgrausties:1
- apkraustalēt:1
- apkraustelēt:1
- apsarausties:1
- iesarausties:1
- iesprausties:1
- izatrausties:1
- izraustīties:1
- izsprausties:1
- noraustīties:1
- nosarausties:1
- nosprausties:1
- paraustīties:1
- pārtrausties:1
- pasarausties:1
- pietrausties:1
- saraustīties:1
- sasarausties:1
- sasprausties:1
- sirdsgrausti:1
- skraustēties:1
- skraustoties:1
- Skraustupīte:1
- uzsprausties:1
- Zerraustsche:1
- aizraustīties:1
- aizsprausties:1
- iesatrausties:1
- izaraustīties:1
- nosatrausties:1
- noskraustināt:1
- pārraustīties:1
- pārsprausties:1
- piesprausties:1
- sasatrausties:1
- trausthotheca:1
- coccothraustes:1
- nosaraustīties:1
- pasasprausties:1
- piesatrausties:1
- paraustralopiteks:1
- paraustralopithecuas:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (421):
- vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi.
- sasaktāt aizspraust ar saktu.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- apmādīt Apbāzt, apspraust.
- pajozt Apjožot nedaudz uzspraust.
- apkraustelēt Apkraustīt.
- apkaust Aprakt, apraust.
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- apšķupelēt Apraust.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- nomiet Apspraust (ar mietiem).
- nomietot Apspraust (ar mietiem).
- izmiet Apspraust ar mietiem.
- aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
- iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām.
- nomaidzīt Apspraust.
- apšķipelēt Apšķūrēt, apraust.
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
- notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
- iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
- iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- maigot Ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā).
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
- pārspraudīt Atkārtoti spraust, spraust citā vietā.
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās.
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
- strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- izaust Cauraust.
- brankti uzspraust cieši piespraust.
- apraušana Darbība --> apraust.
- rausējs Darītājs --> raust.
- nospraustīt Daudzkārt nospraust.
- spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
- saraustīts Divd. --> saraustīt.
- saspraužams Divd. --> saspraust.
- svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
- dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- murināt Dresēt, dīdīt, raustīt.
- aizecēt Ecējot aizraust ciet.
- Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- dagrābt Grābt, raust (ko) papildus.
- Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
- grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
- Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
- Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
- krausts Grausts.
- sgrausts Grausts.
- skrausts Grausts.
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
- dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
- smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
- iespraudīt Iebāzt, iespraust.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
- ietrausties Ierausties.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna.
- apspraust Iespraust kam apakšā.
- iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
- iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
- iesprīdināt Iespraust.
- iesprauties Iesprausties.
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
- iesatrausties Ietrausties.
- pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām.
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
- izgrauzēt Izgraustīt.
- izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust.
- izšķibēt Izlauzt, izraustīt.
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
- iztrausties Izrausties.
- izvalkāt Izraustīt.
- driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt.
- izatrausties Iztrausties.
- geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
- aizkarināt Kaitināt, raustīt.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
- mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
- palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji.
- stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
- ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
- stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
- dandzīties Locīties, raustīties.
- lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot.
- maigstīt Maigstes spraust.
- cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
- cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
- minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās.
- pakraustīt Mazliet kraustīt.
- paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
- aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
- mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
- nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
- ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
- ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
- pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
- tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
- nosarausties Nejauši tikt noraustam.
- pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
- peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
- bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
- nūdrabēt Nodrupināt, noraust.
- aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- notraust Noraust (1), notraukt (1).
- novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
- notrausties Norausties.
- nostirināt Noraustīt kājas.
- nosaraustīties Noraustīties.
- apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- marķēt Nospraust (kā) robežas; iezīmēt (2).
- nodurstīt Nospraust ar latām, zedeņiem.
- maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
- aizkorēt Nospraust.
- nospraidīt Nospraust.
- nospraustīt Nospraust.
- nostigot Nospraust.
- nosatrausties Notrausties.
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- piedripināt Padrebināt, paraustīt.
- saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
- zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes").
- pasarausties Parausties (apakšā).
- pieraustīt Paraustīt, mēģināt pievērst uzmanību.
- iesibāt Paraustīt, paplucināt (aiz matiem).
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
- paraustralopithecuas Paraustralopiteki.
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd.
- pārtrausties Pārrausties.
- rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
- pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā.
- knopkot Piespraust ar spraudītēm.
- aizsprausties Piespraust sev (ko).
- piekniepēt Piespraust, piediegt.
- piekabelēt Piespraust, piestiprināt.
- uzspraugt Piespraust, uzmaukt.
- daspraust Piespraust.
- kniepēt Piespraust.
- piecirst Piespraust.
- piedurstīt Piespraust.
- piespoķēt Piespraust.
- piespraugt Piespraust.
- piesatrausties Pietrausties.
- Hārlema Pilsētas rajons Ņujorkā ("Harlem"), Manhetenas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji, tagad apdzīvo gk. nēģeri un puertorikāņi, daudz graustu.
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
- malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
- dirknīt Plēst, raustīt.
- līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu).
- čīgāt Plucināt, plūkt (vilnu), raustīt, plūkāt matus kādam.
- encēt Plūkāt, raustīt, mocīt.
- vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
- izšķirbāt Radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem).
- raušļāt Rakņāt, raust.
- raušņāt Rakņāt, raust.
- trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- remsties Rāpties (uz augšu), rausties.
- dzīt mantu (arī naudu) raust bagātību.
- rausta Rauste, raustīšanās.
- raustiklis rausteklis (2).
- selkāt raustīdamies raudāt.
- plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
- brusināt Raustīt, saraustīt (bikses).
- ģorgāt raustīt.
- iesprausties Refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam.
- raustīties Refl. --> raustīt(1); tikt raustītam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
- tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
- aprausums Rezultāts --> apraust.
- pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
- vikņīt Saberzt un saraust.
- čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot.
- sagūbīties Sagrābties, saraust sev.
- sagaust Sakrāt, saraust, savākt.
- sagauzt Sakrāt, saraust, savākt.
- ieraustīt Sākt šurp un turp raustīt vai grūstīt.
- saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt.
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties.
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- konglutinēt Salīmēt kopā, arī tas pats, kas konglomerēt, saraust vienā kopā, čupā.
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- malzīt Sāpēs mētāties, raustīties.
- saķauzt Saraust (2).
- kapēt Saraust kaudzē, sakrāt.
- aizgūties Saraust priekš sevis.
- sarauņāt Saraust, sabikstīt.
- aizgūt Saraust, sagrābt.
- satrausties Sarausties.
- dilacerācija Saraustīšana, saplosīšana.
- sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
- saramstīt Saraustīt.
- saverkstīt Saraustīt.
- disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas.
- sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
- apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt); apspraust.
- aizdurstīt Saspraust (vairākus objektus) aizsprostojot.
- atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.).
- aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām.
- saspraugāt Saspraust, sastiprināt.
- sabāzīt Saspraust.
- sakniepēt Saspraust.
- samaidīt Saspraust.
- savaņķelēt savākt, kopā saraust, ar rokām kopā sagrūst.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū.
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
- brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis.
- Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
- dikalēties Spārdīties, raustīties.
- dikāties Spārdīties, raustīties.
- kuinīties Spārdīties, raustīties.
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
- sastirināt Spert, noraustīt kājas.
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- špilkāt Spraust ar spraužamadatu.
- aizspraust Spraust ciet.
- štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā spraudkontaktu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa.
- likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa.
- dakstīt Spraust, spraudīt.
- sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- spraustene Spraustava.
- sprengties Sprausties, spraukties, līst.
- lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam.
- lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam.
- spraustulis Spraustuve.
- korēt Sprostot, spraust, pārklāt.
- savillāt Stipri raustīt, plūkāt.
- savilnāt Stipri raustīt, plūkāt.
- batārisms Stostīšanās, valodas raustīšana.
- sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
- krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
- dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt.
- strebulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- sturbulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- raustīgs Tāds, kas raustās (1).
- raustīgs Tāds, kas raustās (2).
- raustīgs Tāds, kas raustās (3).
- trapjš Tāds, kas runā īsi, saraustīti.
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
- raustīklis Tas, ar ko rausta.
- iespraudenis Tas, kas iesprausts starpā.
- māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
- lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas.
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- aizarausties Tikt aizraustam prom.
- aizarausties Tikt apraustam.
- apsarausties Tikt apraustam.
- iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
- izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
- izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- pasasprausties Tikt paspraustam.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
- Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
- Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
- stumdīties Uz priekšu un atpakaļ raustīties.
- šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē).
- uzkārnīt Uzkasīt, uzraust.
- uzjozt Uzlocīt aiz jostas, uzspraust (3).
- uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust.
- uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt.
- uztrausties Uzrausties (1).
- uztrausties Uzrausties (2).
- uzčakarēties Uzrausties.
- atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu.
- uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu.
- uzspridzināt Uzspraust, piespraust.
- sašautrēt Uzspraust, saspraust.
- uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
- uzbracāt Uzspraust.
- uzknopēt Uzspraust.
- atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
- izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
- apsikas Valodas raustīšana, stomīšanās.
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss.
- liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
- žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos.
- sakade Zirga raustīšanās pie pavadas.
- copēt Zivij raustīt makšķeres ēsmu.
- kadiķu dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes carnipes").
- parastais dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes coccothraustes").
- Ķīnas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes migratorius").
- Japānas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes personatus").
- Amerikas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes vespertinus").
raust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV