bābiņa
bābiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bābiņa | bābiņas |
| Ģen. | bābiņas | bābiņu |
| Dat. | bābiņai | bābiņām |
| Akuz. | bābiņu | bābiņas |
| Lok. | bābiņā | bābiņās |
2.Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
Stabili vārdu savienojumiBābiņā(s) lakatu apsiet.
- Bābiņā(s) lakatu apsiet frazēma — apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres
3.Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
4.Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
6.Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
7.Vakara zvaigzne.
8.Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
9.Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus – pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
10.Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
Avoti: LivP, KV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Forša bābiņa.
- Un pēc desmit gadiem es būšu nevis sadzīves nomocīta bābiņa, bet pasauli redzējusi sieviete — bagāta, pašā spēku plaukumā un ar dzīves pieredzi.
- Vilkata , suņu purns , ragana , ža gatas aste , vecītis , bebrītis , piert s kausītis , bābiņa , dunča mēle , skā barda lokās
- Skumji , ka mūsu sabiedrībā vēl ir tādas žultainas bābiņas , kuras iedomājas esam visgudrākās un vispareizākās , lai gan pašas neko nav ievērības cienīgu sasniegušas , tikai aprējušas izlecējus
- Tipiski šitik nesakarīgi uzvedas bābiņas un jāklīši , kas ar muti tikai braukt spēj , tikai kājiņas virināt tikai ar seksu attiecības iesēt , jo galviņā uz pleciem garlaicīgi nīkuļa vēji svilpo