Venera
Venera sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Venera | — |
| Ģen. | Veneras | — |
| Dat. | Venerai | — |
| Akuz. | Veneru | — |
| Lok. | Venerā | — |
Venēra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Venēra | — |
| Ģen. | Venēras | — |
| Dat. | Venērai | — |
| Akuz. | Venēru | — |
| Lok. | Venērā | — |
1.joma: astronomija Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules – 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks – 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs – 12102 km, masa – 0,815 Zemes masas.
2.joma: mitoloģija Romiešu mitoloģijā – mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā – Afrodīte).
Avoti: SV99, MaE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt Venerai šajā laikā ir draudzīgs aspekts ar paradigmu mainītāju Plutonu.
- Venera novērojama arvien tuvāk un tuvāk dienvidaustrumu horizontam pirms Saules ausmas.
- Taču fosfīns Veneras atmosfērā ir atrasts, un rūpnīcu tur nav.
- Veneras simbols ir aplis ar nelielu krustu apakšā ( ♀ ) .
- "Veneras dzimšana" tika radīta 1879. gada Parīzes Salona izstādei.