spuļģis
spuļģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spuļģis | spuļģi |
Ģen. | spuļģa | spuļģu |
Dat. | spuļģim | spuļģiem |
Akuz. | spuļģi | spuļģus |
Lok. | spuļģī | spuļģos |
1.Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne.
1.1.apvidvārds Venēra, Rīta zvaigzne.
2.Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
Avoti: ME, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atbilde 'spuļģim'