spuļģis
spuļģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spuļģis | spuļģi |
| Ģen. | spuļģa | spuļģu |
| Dat. | spuļģim | spuļģiem |
| Akuz. | spuļģi | spuļģus |
| Lok. | spuļģī | spuļģos |
1.Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne.
1.1.apvidvārds Venēra, Rīta zvaigzne.
2.Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
Avoti: ME, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atbilde 'spuļģim'