spuļģis
Lietojuma biežums :
spuļģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne.
Saistītās nozīmeszvaigzna, zvaigzde, zvaigzne.
1.1.apvidvārds Venēra, Rīta zvaigzne.
Saistītās nozīmesauseklis, Austrs, Austriņš, rītspuļģis, spurģis.
2.Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
Avoti: ME, KV
Korpusa piemēri