Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
bābiņš
bābiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Dem. → bāba; vecenīte.
2.Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
Stabili vārdu savienojumiBābiņā(s) lakatu apsiet.
3.Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
4.Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
6.Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
7.Vakara zvaigzne.
Saistītās nozīmesbābīna, bābiņa, rieteklīts, rieteklis, dzieša.
8.Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
9.Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus — pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
10.Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
Avoti: LivP, KV, MiV