bābīna
bābīna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bābīna | bābīnas |
Ģen. | bābīnas | bābīnu |
Dat. | bābīnai | bābīnām |
Akuz. | bābīnu | bābīnas |
Lok. | bābīnā | bābīnās |
2.Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
Stabili vārdu savienojumiBābiņā(s) lakatu apsiet.
- Bābiņā(s) lakatu apsiet frazēma — apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres
3.Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
4.Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
6.Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
Stabili vārdu savienojumiBābīnas ķert.
- Bābīnas ķert — rotaļa, kurā viens no tās dalībniekiem ar aizsietām acīm cenšas noķert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
7.Vakara zvaigzne.
8.Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
9.Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus – pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
10.Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
11.Mārīte.
Avoti: LivP, KV, MiV