nomaidzīt
nomaidzīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nomaidzīju | nomaidzījam | nomaidzīju | nomaidzījām | nomaidzīšu | nomaidzīsim |
2. pers. | nomaidzī | nomaidzījat | nomaidzīji | nomaidzījāt | nomaidzīsi | nomaidzīsiet, nomaidzīsit |
3. pers. | nomaidzī | nomaidzīja | nomaidzīs |
Pavēles izteiksme: nomaidzī (vsk. 2. pers.), nomaidzījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaidzījot (tag.), nomaidzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomaidzītu
Vajadzības izteiksme: jānomaidzī
1.Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
Avoti: LLVV, KiV, ME