noliekt
Lietojuma biežums :
noliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
1.1.Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNoliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā.
1.2.Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
2.Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
2.1.Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
3.apvidvārds Novēlēt (kādam ko).
Stabili vārdu savienojumiNoliekt galvu (kā priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri