noliegt
noliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noliedzu | noliedzam | noliedzu | noliedzām | noliegšu | noliegsim |
| 2. pers. | noliedz | noliedzat | noliedzi | noliedzāt | noliegsi | noliegsiet, noliegsit |
| 3. pers. | noliedz | noliedza | noliegs | |||
Pavēles izteiksme: noliedz (vsk. 2. pers.), noliedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noliedzot (tag.), noliegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliegtu
Vajadzības izteiksme: jānoliedz
1.Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
1.1.Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām.
2.Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) vai lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma); joma: valodniecība Tāds, kura nozīmē ir noliegums3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļēji tas notika strukturālisma sākumposmā vispār dominējošā diahroniju noliedzošā noskaņojuma dēļ.
- Paši tiesātie centās noliegt savus izteikumus, pasludināt tos par maldiem.
- Nevar noliegt, ka stereotipa patiesības pakāpes noteikńana ir sareņģīta problēma.
- Katru hipotēzi autors apstiprinās vai noliegs uz ekspertu sniegto atbilžu pamata.
- Savukārt otrā interpretācija nenoliedz punktu pastāvēšanu, taču noliedz to pašpietiekamību.