noliekt
noliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noliecu | noliecam | noliecu | noliecām | noliekšu | nolieksim |
| 2. pers. | noliec | noliecat | nolieci | noliecāt | nolieksi | nolieksiet, nolieksit |
| 3. pers. | noliec | nolieca | nolieks | |||
Pavēles izteiksme: noliec (vsk. 2. pers.), nolieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noliecot (tag.), noliekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliektu
Vajadzības izteiksme: jānoliec
1.Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
1.1.Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNoliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā kolokācija — noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko
1.2.Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
2.Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
2.1.Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
3.apvidvārds Novēlēt (kādam ko).
Stabili vārdu savienojumiNoliekt galvu (kā priekšā).
- Noliekt galvu (kā priekšā) — 1. Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu2. Zemoties, izrādīt pazemību
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā vietā viņu priekšā būtu galva jānoliec," piebilda politiķis.
- Ja sāk sāpēt piere, īpaši, noliecot galvu uz leju;
- Ja vīteņrozes nav noliecamas, tad tās var aptīt ar agrotīklu.
- Koks vidēja auguma, piramidāls ar ražas smaguma noliektiem nokareniem zariem.
- No rīta kastīti rūpīgi izskalo un uz vairākām stundām noliec saulē.