apspraust
apspraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apspraužu | apspraužam | apspraudu | apspraudām | apspraudīšu | apspraudīsim |
| 2. pers. | apspraud | apspraužat | apspraudi | apspraudāt | apspraudīsi | apspraudīsiet, apspraudīsit |
| 3. pers. | apsprauž | apsprauda | apspraudīs | |||
Pavēles izteiksme: apspraud (vsk. 2. pers.), apspraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspraužot (tag.), apspraudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspraustu
Vajadzības izteiksme: jāapsprauž
1.Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
1.1.Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
1.2.Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
2.apvidvārds Iespraust kam apakšā.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbi nu apdarīti priekšlaikus, Vera apsēžas uz gultas malas un apsprauda segu cieši riņķī dēla ķermenim.
- Vērmaņa dārzā tad muzikanti lustīgi spēlē un ar raibām lampām visas ēkas apsprauž, kas naktstumsībā jauki mirdz.
- Koknesē ilgu laiku reklāmas stends pie veikala “ Mego” bija ozols, kas tika apsprausts ar sludinājumiem un reklāmām.
- Pēcāk, pabeidzis īso, bet iespaidīgo un saskaņā ar visiem retorikas likumiem sacerēto obituāriju, kurā cildināja Maurīcija medīgumu, uzticību un krietno raksturu, un vērodams, kā bērni, sastājušies pie nelielās bedres ap koka šķirstiņu ar aizbīdāmu vāku, kurā dusēja samtā ievīstītais nelaiķis, cits pēc cita saka sērīgas kapa runas, aizber bedrīti un apsprauda kapa kopiņu ar pašu salasītām pļavas puķēm, Jons Motiejus ļāvās, lai viņu pārņem ne visai kristīgas domas, ka varbūt paradīze ir tikai skaists izdomājums, kura uzdevums ir aizsegt nepievilcīgo patiesību, ka ķermenis ir tikai miesas, kaulu un šķidruma aparāts, kas sadilst un nolietojas tāpat kā izļodzīti dzirnavu zobrati vai no kādas nelaimes vai slimības nesalabojami izjūk gluži kā dārgs pulkstenis, kas nejauši izsprucis no rokām un nokritis uz marmora grīdas.
- Kad Milda, viņai segu apspraudusi un labu nakti novēlējusi, izgāja, Bille atkal sāka raudāt.