apspricēt
apspricēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apspricēju | apspricējam | apspricēju | apspricējām | apspricēšu | apspricēsim |
| 2. pers. | apspricē | apspricējat | apspricēji | apspricējāt | apspricēsi | apspricēsiet, apspricēsit |
| 3. pers. | apspricē | apspricēja | apspricēs | |||
Pavēles izteiksme: apspricē (vsk. 2. pers.), apspricējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspricējot (tag.), apspricēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspricētu
Vajadzības izteiksme: jāapspricē
1.Apšļakstīt.
2.Apčurāt (parasti par kaķiem).
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prieks arī par kaķiem Muri un Kuzju un arī par Domes balsojumu, kuram par iemeslu bija mēra apspricētās krosenes.
- Ja šinšillas meitene ir aizkaitināta vai sabijusies, viņa var sākt skaļi kladzināt, turklāt vainīgo vēl apspricēt ar urīnu.
- Pēc reno ieteikuma, nākamajā reizē maizītes nedaudz apspricēju ar ūdeni, tad maizītes nebija cietas un varēja likt olīveļļu.
- Skatos, ka regulāri ir apspricēts pārvalks.
- Citi pat ēd no zemes izrautu redīsu vai gurķi, ko runči apspricējuši un žurkas apšņakarējušas.