apspriest
apspriest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apspriežu | apspriežam | apspriedu | apspriedām | apspriedīšu | apspriedīsim |
| 2. pers. | apspried | apspriežat | apspriedi | apspriedāt | apspriedīsi | apspriedīsiet, apspriedīsit |
| 3. pers. | apspriež | apsprieda | apspriedīs | |||
Pavēles izteiksme: apspried (vsk. 2. pers.), apspriediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspriežot (tag.), apspriedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspriestu
Vajadzības izteiksme: jāapspriež
Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
PiemēriKādu brīdi mēs domīgi apspriedām bezmiega problēmu.
- Kādu brīdi mēs domīgi apspriedām bezmiega problēmu.
- Jauks un saprātīgs bērns ir viņas mazmeitiņa, ar kuru varēja apspriest visdažādākās lietas.
- Padome izskata un apspriež sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus un pieņem lēmumus.
- Modes pazinēji labprāt vēroja skates, apsprieda redzēto un baudīja vīnu dizaineru un modeļu sabiedrībā.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit