runāt | Tēzaurs

runāt

runāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	runāju	runājam	runāju	runājām	runāšu	runāsim
2. pers.	runā	runājat	runāji	runājāt	runāsi	runāsiet, runāsit
3. pers.	runā		runāja		runās

Pavēles izteiksme: runā (vsk. 2. pers.), runājiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: runājot (tag.), runāšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: runātu

Vajadzības izteiksme: jārunā

1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.

Saistītās nozīmesstāstīt, vēstīt, čūpēt.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

čukstēt₁ — Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.

čūpēt₁ — Čūkstēt.

stāstīt₁ — Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.

vēstīt₁ — Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.

1.1.transitīvs

Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.

Stabili vārdu savienojumi

Nav ko runāt — saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Runāt (arī teikt) nepatiesību — melot.
Runāt citādu valodu — runāt ko citu nekā iepriekš.

1.2.transitīvs Deklamēt.

1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).

1.4.lieto: pareti Teikt, sacīt (kādam).

1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).

2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.

Saistītās nozīmespārrunāt, izskatīt, apspriest.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

apspriest₁ — pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.

izskatīt₂ — Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).

pārrunāt₁ — Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).

pārspriest₁ — Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).

3.transitīvs Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.

3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.

Saistītās nozīmesstāstīt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

stāstīt_1.1 — Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.

vēstīt_1.1 — Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.

Hiponīmi

klāstīt₁ — Sīki, vispusīgi stāstīt; sīki, vispusīgi skaidrot.

pasacīt_1.1 — Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.

pastāstīt_1.1 — Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.

pateikt_1.1 — Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.

pavēstīt_1.1 — Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.

skaidrot₁ — Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.

Hiperonīmi

atvēstīt₁ — Paziņot, darīt zināmu.

darīt zināmu₁ — paziņot.

paziņot₁ — Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.

ziņot₁ — darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.

Tulkojumitell, narrate, recount.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) tell, narrate, recount, recite

narrate or give a detailed account of; "Tell what happened"; "The father told a story to his child"

[Princeton WordNet 3.0]

3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).

3.3.transitīvs

4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.

Saistītās nozīmessacīt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sacīt_1.6 pārnestā nozīmē — Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt (4).

teikt_1.6 pārnestā nozīmē — Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt. (4).

Tulkojumiread.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) read, say

have or contain a certain wording or form; "The passage reads as follows"; "What does the law say?"

(LV šaurāka nozīme) say

communicate or express nonverbally; "What does this painting say?"; "Did his face say anything about how he felt?"

(LV plašāka nozīme) say

indicate; "The clock says noon"

[Princeton WordNet 3.0]

4.1.transitīvs

4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.

5.žargonvārds Koķetēt.

Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).

Stabili vārdu savienojumi

Nerunājot (nemaz) par (ko) — saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Nerunāt ne vārda — klusēt.
Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) sarunvaloda — tenkot.
Piņu piņiem runāt apvidvārds — runāt ar dažādiem iepinumiem, juku jukām, varzu varzām.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī runāties) pašam ar sevi — runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) sarunvaloda — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
Runāt aiz muguras — runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
Runāt atklātu valodu — būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
Runāt baltu patiesību — runāt neapšaubāmu patiesību.
Runāt caur puķēm — runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
Runāt caur zobiem — negribīgi runāt.
Runāt dažādās valodās — sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
Runāt mīklās — runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti sarunvaloda — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt uz (kādu) novecojis — runāt ar (kādu).
Runāt vējā — veltīgi runāt.
Runāt visi ir gudri - saka, — ja citi dod tikai padomus.
Runāts (biežāk sacīts), darīts — saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Saldi runāt — pieglaimīgi runāt.
Sirds runā — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Šļupški runāt apvidvārds — šļupstēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Mēs nevaram runāt gandrīz 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas...
Mammas runāja par krējuma cenām un citām garlaicīgām lietām.
Liec man mieru, es negribu ar tevi runāt!

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vairāk piemēru ...