Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi
runāt
Lietojuma biežums :
runāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
Saistītās nozīmesvēstīt, stāstīt, čukstēt.
1.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.
1.2.transitīvs Deklamēt.
1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
1.4.lieto: pareti Teikt, sacīt (kādam).
1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
Saistītās nozīmespārrunāt, pārspriest, izskatīt.
3.transitīvs Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
Saistītās nozīmesstāstīt.
Tulkojumitell, narrate, recount.
3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
3.3.transitīvs
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
Saistītās nozīmesteikt.
Tulkojumiread.
4.1.transitīvs
4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
5.žargonisms Koķetēt.
Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri