runāt | Tēzaurs

runāt

Lietojuma biežums :

runāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	runāju	runājam	runāju	runājām	runāšu	runāsim
2. pers.	runā	runājat	runāji	runājāt	runāsi	runāsiet, runāsit
3. pers.	runā	runāja	runās

1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.

Saistītās nozīmesstāstīt, vēstīt, čukstēt.

1.1.transitīvs

Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.

1.2.transitīvs Deklamēt.

1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).

1.4.lieto: pareti Teikt, sacīt (kādam).

1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).

2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.

Saistītās nozīmesizskatīt, pārrunāt, apspriest.

3.transitīvs Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.

3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.

Saistītās nozīmesstāstīt.

Tulkojumitell, narrate, recount.

3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).

3.3.transitīvs

4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.

Saistītās nozīmesteikt.

Tulkojumiread.

4.1.transitīvs

4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.

5.žargonisms Koķetēt.

Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).

Nerunājot (nemaz) par (ko) — saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Nerunāt ne vārda frazēma — klusēt.
Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) sarunvaloda — tenkot.
Piņu piņiem runāt apvidvārds, idioma — runāt ar dažādiem iepinumiem, juku jukām, varzu varzām.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem; muldēt par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (arī runāties) pašam ar sevi kolokācija — runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) sarunvaloda, frazēma — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
Runāt aiz muguras frazēma — runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
Runāt atklātu valodu idioma — būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
Runāt baltu patiesību frazēma — runāt neapšaubāmu patiesību.
Runāt caur puķēm frazēma — runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
Runāt caur zobiem frazēma — negribīgi runāt.
Runāt dažādās valodās idioma — sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
Runāt mīklās frazēma — runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt uz (kādu) novecojis, kolokācija — runāt ar (kādu).
Runāt vējā frazēma — veltīgi runāt.
Runāt visi ir gudri - saka, frazēma — ja citi dod tikai padomus.
Runāts (biežāk sacīts), darīts frazeoloģisms — saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Saldi runāt kolokācija — pieglaimīgi runāt.
Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Šļupški runāt apvidvārds, kolokācija — šļupstēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	runāju	runājam	runāju	runājām	runāšu	runāsim
2. pers.	runā	runājat	runāji	runājāt	runāsi	runāsiet, runāsit
3. pers.	runā		runāja		runās