stāstīt
stāstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | stāstu | stāstām | stāstīju | stāstījām | stāstīšu | stāstīsim |
2. pers. | stāsti | stāstāt | stāstīji | stāstījāt | stāstīsi | stāstīsiet, stāstīsit |
3. pers. | stāsta | stāstīja | stāstīs |
Pavēles izteiksme: stāsti (vsk. 2. pers.), stāstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stāstot (tag.), stāstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stāstītu
Vajadzības izteiksme: jāstāsta
stāstītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stāstītājs | stāstītāji |
Ģen. | stāstītāja | stāstītāju |
Dat. | stāstītājam | stāstītājiem |
Akuz. | stāstītāju | stāstītājus |
Lok. | stāstītājā | stāstītājos |
stāstītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stāstītāja | stāstītājas |
Ģen. | stāstītājas | stāstītāju |
Dat. | stāstītājai | stāstītājām |
Akuz. | stāstītāju | stāstītājas |
Lok. | stāstītājā | stāstītājās |
1.Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
Piemēri— Stāsti vien!
- — Stāsti vien!
- Es taču tev stāstīju par viņu.
- Labi, stāstīšu visu pēc kārtas.
- Ko nu stāsti?
Stabili vārdu savienojumiStāstīt ceļu. Stāstīt darbu.
- Stāstīt ceļu kolokācija — stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
- Stāstīt darbu novecojis, kolokācija — stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā
1.1.Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
PiemēriVēstulē stāstīts par neregulāru autobusu satiksmi pa šo līniju, to biežajiem bojājumiem un pārslogojumu.
- Vēstulē stāstīts par neregulāru autobusu satiksmi pa šo līniju, to biežajiem bojājumiem un pārslogojumu.
1.2.Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
PiemēriŠis romāns stāsta par attiecību likteni, pārpratumiem, kā arī spēju piedot.
- Šis romāns stāsta par attiecību likteni, pārpratumiem, kā arī spēju piedot.
- Attēls stāsta tiklab par objektu, kā par objekta vērotāju- portrets un pašportrets saplūst vienā.
1.3.pārnestā nozīmē Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
PiemēriPar to stāsta ikviens nekopts mežs un atmatā pamests lauks, krūmiem aizaugusi pļava, dubļains un grambains ceļš, meliorācijas dēļ iztaisnota upīte, ko sen jau pametuši vēži un zivis, vai piesārņots un aizaudzis ezers.
- Par to stāsta ikviens nekopts mežs un atmatā pamests lauks, krūmiem aizaugusi pļava, dubļains un grambains ceļš, meliorācijas dēļ iztaisnota upīte, ko sen jau pametuši vēži un zivis, vai piesārņots un aizaudzis ezers.
1.4.Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriStāsta, ka cara laikos Mellužu zemenes vestas pat līdz Pēterburgai.
- Stāsta, ka cara laikos Mellužu zemenes vestas pat līdz Pēterburgai.
1.5.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Tāds, kam ir vēstījuma raksturs; arī sižetisks.
Stabili vārdu savienojumiPa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties). Stāstīt pasaciņas (pasakas).
- Pa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties) sarunvaloda, idioma — tenkot
- Stāstīt pasaciņas (pasakas) sarunvaloda, frazēma — melot
Avoti: TWN, LLVV, JV
Korpusa piemēri:šeit