stāstīt
Lietojuma biežums :
stāstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
stāstītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
stāstītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
Piemēri— Stāsti vien!
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiStāstīt ceļu. Stāstīt darbu.
Tulkojumitell, narrate, recount.
1.1.Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
PiemēriVēstulē stāstīts par neregulāru autobusu satiksmi pa šo līniju, to biežajiem bojājumiem un pārslogojumu.
Saistītās nozīmesrunāt.
Tulkojumitell, narrate, recount.
1.2.Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
PiemēriŠis romāns stāsta par attiecību likteni, pārpratumiem, kā arī spēju piedot.
Saistītās nozīmes
1.3.pārnestā nozīmē Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
PiemēriPar to stāsta ikviens nekopts mežs un atmatā pamests lauks, krūmiem aizaugusi pļava, dubļains un grambains ceļš, meliorācijas dēļ iztaisnota upīte, ko sen jau pametuši vēži un zivis, vai piesārņots un aizaudzis ezers.
Saistītās nozīmesrādīt, vēstīt.
Tulkojumibode, portend, auspicate, prognosticate, omen.
1.4.Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriStāsta, ka cara laikos Mellužu zemenes vestas pat līdz Pēterburgai.
1.5.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Tāds, kam ir vēstījuma raksturs; arī sižetisks.
Stabili vārdu savienojumiPa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties). Stāstīt pasaciņas (pasakas).
Avoti: TWN, LLVV, JV
Korpusa piemēri:šeit