minēt
minēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | minu | minam | minēju | minējām | minēšu | minēsim |
2. pers. | mini | minat | minēji | minējāt | minēsi | minēsiet, minēsit |
3. pers. | min | minēja | minēs |
Pavēles izteiksme: mini (vsk. 2. pers.), miniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: minot (tag.), minēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: minētu
Vajadzības izteiksme: jāmin
1.Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
PiemēriEs biju tāds, kāds biju, un minētajos apstākļos nemaz citāds nevarēju būt.
- Es biju tāds, kāds biju, un minētajos apstākļos nemaz citāds nevarēju būt.
- Un ap kaklu zelta ķēde, – atbildēja Cvībaks un izvilka no kabatas minēto ķēdi.
- Daugava minēta neskaitāmās tautasdziesmās.
1.1.Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
PiemēriKādā veidā šāda rīcība sasaucas ar jūsu iepriekš minētajiem ideāliem?
- Kādā veidā šāda rīcība sasaucas ar jūsu iepriekš minētajiem ideāliem?
2.Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
PiemēriNav jāmin, kurš bērns nākotnē veiksmīgāk pārvarēs dzīves šķēršļus!
- Nav jāmin, kurš bērns nākotnē veiksmīgāk pārvarēs dzīves šķēršļus!
- Bet, kas ir aiz fasādes, to varam tikai minēt.
- Neviens to nezināja, nācās tikai minēt.
3.Censties atrast atminējumu (mīklai).
PiemēriMēs visu laiku it kā minam mīklas.
- Mēs visu laiku it kā minam mīklas.
- Lielākie bērni lasīja grāmatas, mazie klausījās vecāsmātes un vectēvu pasakas un stāstus; arī dziedāja un minēja mīklas.
- Kuram gan nepatīk minēt mīklas?
Stabili vārdu savienojumiNeminēt ne vārda.
- Neminēt ne vārda kolokācija — neteikt neko, noklusēt
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit