Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
likt1
likt 1. konjugācijas darbības vārds
1.transitīvs Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
Likt (arī celt) galdāpasniegt ēšanai, dzeršanai.
Likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikaskrāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
Likt gulētsagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
Likt kārtiszīlēt pēc kārtīm.
Likt lombardā sarunvalodadot par ķīlu lombardā.
Likt pasjansuspēlēt pasjansu.
Likt uz āķa (arī uz makšķeres)spraust, durt uz makšķeres āķa.
// Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
// Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
Likt ausi (pie kā)spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
Likt kājas (arī kāju) (kā)iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
Likt kāju priekšāvirzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
// Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
// Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
// Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
// pārnestā nozīmē Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
2.transitīvs Iestiprināt, iebūvēt.
Likt šuvesšūt brūci.
Likt zobusiestiprināt zobu protēzes.
// Veidot (segumu, pamatus).
// Veidot matos (parasti ilgviļņus).
// Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot.
// parasti kopā ar: "klāt" Piestiprināt (kam, piemēram, detaļu).
// Savienojumā "likt kopā": montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml).
3.transitīvs Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
Likt atzīmivērtēt sekmes ar kādu atzīmi un rakstīt to.
4.transitīvs; parasti kopā ar: "ārā" Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
5.sarunvaloda, transitīvs Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
// Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
Likt arklājūgt arklā.
Likt ilksīsjūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
6.sarunvaloda, transitīvs Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
// Norīkot (amatā, vietā).
// Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
Likt aiz restēmapcietināt, ievietot cietumā.
7.transitīvs Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
Nav laiku kur liktsaka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
Nav nekur (vairs) liekamssaka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
8.sarunvaloda, transitīvs Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
9.transitīvs Kāršu spēlē — iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
10.sarunvaloda, transitīvs; parasti kopā ar: "vaļā" vai parasti kopā ar: "ārā" Teikt.
// intransitīvs
11.sarunvaloda, transitīvs Sviest, triekt (pret ko).
12.sarunvaloda, intransitīvs Sist, cirst.
13.sarunvaloda, intransitīvs Ātri skriet.
14.novecojis, transitīvs Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
15.žargonvārds Uzvarēt (ko).
Stabili vārdu savienojumi:
(Ir) kur (savu) galvu liktsaka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu sarunvalodasaka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana sarunvalodadarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā sarunvalodadarīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Likt (arī mest) svaru kausospakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam.
Likt (arī ņemt) kājas pār pleciem sarunvaloda1. Iet prom, doties ceļā.2. Bēgt.
Likt (arī ņemt) vērāievērot.
Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārtspakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt aiz auss sarunvalodalabi iegaumēt.
Likt ausīmelot.
Likt blakus (kam)uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
Likt cerības (uz kādu, uz ko)cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
Likt darbā (arī pie darba) sarunvaloda1. Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).2. Lietot darba procesā (darbarīku).
Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu)kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
Likt elpu ciet sarunvaloda1. Trūkt gaisam, būt grūti elpot.2. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
Likt galdā sarunvalodamaksāt uzreiz (visu naudas summu).
Likt galvas (arī prātus) kopā sarunvalodacensties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvu ķīlāgalvot (par ko).
Likt iekšā sarunvalodaēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt kāju priekšāvirzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
Likt kaktāsodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Likt ķīlāriskēt (ar ko).
Likt lietāizmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt mierā (arī mieru)1. Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.2. Neaizskart, neapvainot.3. Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.4. Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.5. Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).6. Parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) sarunvalodaatteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
Likt novārtā1. Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).2. Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatuizvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
Likt pamatus1. Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.2. Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).3. Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
Likt pie malas1. Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.2. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Likt pie mutes (arī lūpām)nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt pie sienas sarunvalodanostādīt, lai nošautu.
Likt pie sirdscenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt plecu pie plecadarboties kopīgiem spēkiem.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā)samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt pretībārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
Likt pretī (arī pretim)1. Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).2. Pretstatīt.
Likt priekšā1. Izteikt priekšlikumu, ieteikt.2. Izteikt, pateikt.
Likt punktu uz "i"izdarīt pēdējos precizējumus.
Likt ragus sarunvalodaslepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Likt ribās vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt roku uz sirdsbūt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt soļus (arī soli)ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot).
Likt spieķi riteņosradīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
Likt svaru (uz ko) novecojis1. Ievērot, ņemt vērā.2. Uzsvērt, akcentēt.
Likt šķēršļustraucēt, kavēt, ierobežot.
Likt uz ausīm žargonvārdsizspiest naudu; aplaupīt.
Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) sarunvalodanolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
Likt uz kādu visas kārtis lieto: paretipilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
Likt uz kārā zoba sarunvalodaēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
Likt uz spēles sarunvalodapadarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz zoba sarunvalodanogaršot, ēst (ko).
Likt uzsvaru (arī akcentu)uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
Likt vārdu, arī likt (ko) vārdāpiešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē1. Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vienlīdzības zīmi (starp ko)uzskatīt par vienlīdzīgiem.
Likt virsrakstu (arī nosaukumu)nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klātnedarīt nekā (ar ko, kur).
Nezināt, kur (savas) acis liktkaunēties, būt neērtā stāvoklī; nezināt, kur skatīties.
Avoti: LLVV, JV, SLG
Korpusa piemēri: