Ziemas versija 2026
412 254 šķirkļi
likt1
likt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.liekuliekamlikulikāmlikšuliksim
2. pers.liecliekatlikilikātliksiliksiet, liksit
3. pers.lieklikaliks
Pavēles izteiksme: liec (vsk. 2. pers.), lieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liekot (tag.), likšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liktu
Vajadzības izteiksme: jāliek
1.Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiLikt galdā; celt galdā. Likt gulēt.
1.1.Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
1.2.Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiLikt ausi (pie kā). Likt kājas (arī kāju) (kā).
1.3.Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko).
1.4.Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
1.5.Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
1.6.pārnestā nozīmē Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
2.Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
Stabili vārdu savienojumiLikt šuves. Likt zobus.
2.1.Veidot matos (parasti ilgviļņus).
2.2.Savienojumā "likt kopā": montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml).
3.Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
Stabili vārdu savienojumiLikt atzīmi.
  • Likt atzīmi — vērtēt sekmes ar kādu atzīmi un rakstīt to
3.1.sarunvaloda Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
3.2.Kārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
4.parasti kopā ar: "ārā" Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
5.sarunvaloda Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
5.1.Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
Stabili vārdu savienojumiLikt arklā. Likt ilksīs.
5.2.Norīkot (amatā, vietā).
6.sarunvaloda Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
6.1.Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
Stabili vārdu savienojumiLikt aiz restēm.
7.Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
Stabili vārdu savienojumiNav laiku kur likt. Nav nekur (vairs) liekams.
8.Kāršu spēlē – iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
9.sarunvaloda; parasti kopā ar: "vaļā" vai "ārā" Teikt.
Saistītās nozīmesnosaukt, paust, minēt, teikt.
Hiperonīmi
minēt1 — Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
nosaukt3 — Pateikt, minēt.
paust1 — Runāt (par ko), stāstīt (ko).
sacīt1 — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); teikt1.
teikt1 — Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); sacīt1.
10.sarunvaloda Sviest, triekt (pret ko).
11.sarunvaloda, intransitīvs Sist, cirst.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, koklēt, klāt.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
koklēt1 — Sist, pērt.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
kliest1 — Sist.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
vanckāt2 — Sist, pērt.
šautīt1 — Šaust, sist.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
bicināt1 — Sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
mērkt2 sarunvaloda — Sist.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
12.sarunvaloda, intransitīvs Ātri skriet.
Saistītās nozīmesdrāzties, diegt, miltīt, vicot.
Sinonīmi
drāzties1 — Ātri, steigā skriet.
diegt1 — Ātri, veikli skriet.
miltīt1 — Ātri skriet.
vicot3 intransitīvs — Iet, skriet, parasti ātri.
nesties1 sarunvaloda — Ātri, steigā skriet; drāzties.
Hiperonīmi
lidot4 — Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
Gradācijas jēdzienu grupa
cibināt2 apvidvārds — Iet.
iet1 — Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
kukšot1 — Iet.
cipāt1 — Iet.
skriet1 — Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
drāzties1 — Ātri, steigā skriet.
diegt1 — Ātri, veikli skriet.
miltīt1 — Ātri skriet.
likt12 sarunvaloda, intransitīvs — Ātri skriet.
vicot3 intransitīvs — Iet, skriet, parasti ātri.
nesties1 sarunvaloda — Ātri, steigā skriet; drāzties.
vilkties1 sarunvaloda — Lēnā gaitā iet.
stilbot1 — Ātri iet.
cilpot2 apvidvārds — Ātri iet.
kātot1 — Iet (parasti ātri).
13.novecojis, transitīvs Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
14.žargonisms Uzvarēt (ko).
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
uzvarēt1 — Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
Hiperonīmi
pārvarēt2.1 — Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
veikt3 — Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) kur (savu) galvu (no)likt. Kārt pie lielā zvana; piekārt pie lielā zvana.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV, JV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tas liek ari vēlreiz izvērtēt māclbu darba formas un to organizāciju.
  • un If'l/ ar to padoto domas neliek ņemtas vērā.
  • Cilvēki organizācijā dara tikai to, ko ir licis darīt vadītājs.
  • Bet, kad pirmo svītru liku — Penālī ar pūlēm tiku.
  • Patiesības labad jānorāda, ka eigēnikas konceptuālos pamatus licis jau Platons.
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...