Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
klāt1
klāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.klājuklājamklājuklājāmklāšuklāsim
2. pers.klājklājatklājiklājātklāsiklāsiet, klāsit
3. pers.klājklājaklās
Pavēles izteiksme: klāj (vsk. 2. pers.), klājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klājot (tag.), klāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klātu
Vajadzības izteiksme: jāklāj
1.Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
1.1.Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
1.2.Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko).
Stabili vārdu savienojumiKlāt gultu; klāt vietu; klāt guļasvietu.
1.3.Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu).
2.parasti formā: trešā persona Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
2.1.Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
2.2.Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) – par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
2.3.Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) – par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) – par gaismu, tumsu.
2.4.pārnestā nozīmē Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
3.parasti formā: trešā persona Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) – piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
3.1.Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
3.2.Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) – par bārdu, ūsām.
3.3.Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) – par audiem, audu kārtu.
3.4.Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – piemēram, par sārtumu, bālumu.
4.Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
4.1.Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus).
4.2.Veidot segumu (celtnei, tās daļai).
5.novecojis Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, kliest, koklēt.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
5.1.intransitīvs Par ieroci.
Stabili vārdu savienojumiKlāt (savas) kārtis uz galda. Klāt galdu; uzklāt galdu; saklāt galdu. Klāt vaļā; plāt vaļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • nedrīkst būt sākotnējais jautājums, kas ļautu izprast „ klāt”.
  • Horizonts ir atnākšana, kas vienmēr ir jau esoša klāt klāt-esamībai.
  • [..] Pārtraukumā CK pirmais sekretārs Boriss Pugo piesteidzās pie manis klāt.
  • Tā sastāvēja no diviem diskiem, kas bija klāti ar dakronu.
  • Intimas klājošās šūnas regulē sinoviālā šķidruma tilpumu ar hialuronskābes molekulu produkciju.
Vairāk piemēru ...