Paplašinātā meklēšana
Meklējam klāt.
Atrasts vārdos (125):
- klāt:1
- klāt:2
- klāta:1
- klāta:2
- klātā:1
- klāti:1
- klātī:1
- klātu:1
- klātāk:1
- klātam:1
- klātan:1
- klātān:1
- klātēm:1
- klāten:1
- klātes:1
- klātin:1
- klātīn:1
- klātne:1
- klātne:2
- klātuc:1
- apklāt:1
- atklāt:1
- daklāt:1
- ieklāt:1
- izklāt:1
- koklāt:1
- noklāt:1
- paklāt:1
- saklāt:1
- sēklāt:1
- uzklāt:1
- klātais:1
- klātējs:1
- klātene:2
- klātene:1
- klāties:3
- klāties:1
- klāties:2
- klātums:1
- aizklāt:1
- cirklāt:1
- pārklāt:1
- pašklāt:1
- pieklāt:1
- turklāt:1
- atklāts:1
- klātanas:1
- klātanās:1
- klātbūte:1
- klātenis:1
- klātesot:1
- klātguļa:1
- klātiene:1
- klātnība:1
- apsēklāt:1
- neatklāt:1
- pašuklāt:1
- aizklāts:1
- atklātin:1
- atklātne:1
- atklātne:2
- paklātne:1
- uzklātne:1
- klātbūtne:1
- klātēdams:1
- klātējāks:1
- klātejams:1
- klātesošs:1
- klātimais:1
- klātnieks:1
- klātuvējs:1
- apcirklāt:1
- punčaklāt:1
- apklāties:1
- atklātība:1
- atklāties:1
- atklātums:1
- izklāties:1
- neklātums:1
- noklāties:1
- paklāties:1
- paklātuve:1
- pārklātne:1
- saklāties:1
- sēklātājs:1
- uzklātene:1
- uzklāties:1
- klātbūdams:1
- klātbūšana:1
- klātneesot:1
- klātstāvēt:1
- nošmurklāt:1
- aizklātība:1
- aizklāties:1
- atklātnīte:1
- atsklāties:1
- neklātiene:1
- pārklāties:1
- pieklāties:1
- pusatklāts:1
- uzklātenis:1
- vinklāties:1
- klātdzerams:1
- klātēdamais:1
- klātesamība:1
- klātnebūtne:1
- klātneesošs:1
- sapunčaklāt:1
- apsēklātājs:1
- atsaklāties:1
- jaunatklāts:1
- neklātnieks:1
- nosaklāties:1
- pirmatklāts:1
- šmurklāties:1
- klātgulētāja:1
- klātpielikts:1
- nomenklātors:1
- parsaklāties:1
- piesaklāties:1
- klātstrebjams:1
- nošmurklāties:1
- visurklātbūtne:1
- rakstāmpaklātnes:1
- visurklātesamība:1
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- būt klāt kā naglai
- gals (vai) klāt
- izstāvēt klāt
- kantēties klāt
- karināt klāt
- ķerties (kam) klāt
- klāt (savas) kārtis uz galda
- klāt galdu
- klāt gultu
- klāt kā mazais nazītis
- klāt kā misiņš
- klāt kā nagla
- klāt kā štiks
- klāt neesošs
- klāt vaļā
- klēbēties klāt
- koļīties klāt
- laboties klāt
- lai dievs stāv klāt
- laime stāv klāt
- laist uguni klāt
- līp kā piķis klāt
- līp klāt (arī pielīp) kā dadzis
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis)
- līp klāt kā dadzis
- nākt klāt
- nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt
- nelikt rokas klāt
- nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt
- šīberēties klāt
- stāties (kam) klāt
- stāvēt klāt (kādam)
- sunskāsis klāt
- šūties klāt
Atrasts skaidrojumos (3191):
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
- omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- gult [klāties]{n:2}
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt)
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
- aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu)
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā)
- aizlapot aizklāt ar lapām
- tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem
- aizkabināt Aizklāt, aizsegt
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
- aizaplēsties Aizklāties ar ko
- aizšausties Aizklāties, aizsegties
- viepties Aizklāties, maskēties
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu
- aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām
- viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
- aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu)
- plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
- vienādtonis apdrukāta papīra virsma, kas pilnībā noklāta ar vienlaidu krāstoni
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- applāt Apklāt (no augšas)
- apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.)
- apnērst Apklāt ar ikriem
- aplodēt Apklāt ar lodējamo materiālu (pirms lodēšanas)
- apskleist Apklāt ar plānu kārtu
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot
- apserot Apklāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori
- apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām
- apklāties Apklāt sevi; apsegties
- novāzt Apklāt, aizklāt
- noplāksterēt Apklāt, aplīmēt ar plāksteri
- novākot Apklāt, apsegt
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
- apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
- Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
- apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
- aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
- apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
- apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu
- nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu
- nosegot Apsegt, apklāt
- apšaust Apsegt, pārklāt
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
- nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
- ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
- apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu)
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
- nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus
- ilgspora ar biezu apvalku pārklāta spora
- kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
- nomale ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala
- čūlains ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1)
- čulgains ar čulgām pārklāts
- čulgaiņš ar čulgām pārklāts
- darvains ar darvu notriepts, arī pārklāts
- dzeloņsporas ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas
- vainadziņš ar emalju klātā zoba daļa; zoba kronis
- attēluztverošā virsma ar emulsiju pārklātā filmas daļa
- nauja ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
- naujas ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
- fotopapīrs ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates
- fotoplate ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai
- plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
- laidums ar gāztiem kokiem klāts laukums
- glumēns ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.)
- grantaine ar granti klāts laukums; grantēts ceļš
- piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
- sailentbloks ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību
- potlente ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
- izolēts vads ar izolācijas materiālu pārklāts elektriskais vads
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
- termiska krāsu sublimācija ar krāsu klātas lentes izmantošana termiskas krāsu sublimācijas un termopārneses printeros
- kakalznis ar kukuržņiem noklāts tīrums
- kūlājs ar kūlu (1) klāta vieta
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa
- ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
- leduslaukums ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām)
- uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
- lipeklis ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs
- mušpapīrs ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
- karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija
- lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
- aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- čunčure ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs
- piemest ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1)
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
- lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- mežots ar mežu pārklāts
- mīkstādains ar mīkstu ādu pārklāts
- majolika ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa
- sprunguļceļš ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš
- nokrept ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram
- pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- prjaņiks ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus
- piestiept ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedzīties ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze
- aizlapot ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
- valačīt ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā
- rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu
- vilkties ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt
- notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
- pasēre ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem)
- ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
- kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
- piedzīt ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piespert ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
- stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
- skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- piegrūst ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt)
- piegrūst ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- apsūnojis ar sūnām pārklāts, apaudzis
- cūksla ar sūnu klāts cinis
- čūksla ar sūnu klāts cinis; cūksla
- piesviest ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1)
- uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
- pietriekt ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- helofīti ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā
- varots ar varu pārklāts
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
- aizvērpt ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt
- cikstiens ar zariem klāts ceļa posms
- zvaigžņot ar zvaigznēm klāts
- nozvaigznoties ar zvaigznēm noklāties
- nozvaigžņoties ar zvaigznēm noklāties
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- ieart Arot apklāt ar zemi
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām
- acīs leķēt asi, atklāti
- askorbūrija Askorbīnskābes klātiene urīnā
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas
- athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes
- atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes
- aizklādināt atkārtoti aizklāt (pārklāt)
- aizklāstīt atkārtoti aizklāt (pārklāt)
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu
- kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
- atkl. Atklājums; atklāts; atklājis
- uzsist pa rubaļņikiem atklāt
- atvērt Atklāt (5)
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu)
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
- (pie)naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- pienaglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu
- izskaidrot atklāt (kā) būtību, cēloņus
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt
- iedancāt atklāt ar dejošanu
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot
- noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres)
- ķert uz vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
- pieķert melos atklāt melus
- raznačiķ Atklāt noslēpumu
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi
- zamočiķ nogi atklāt sevi
- tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2)
- overēt Atklāt vai izspēlēt trumpi (kāršu spēlē)
- rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
- (iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā)
- rakt augšā Atklāt, darīt zināmu
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu)
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt
- ievērot Atklāt, konstatēt
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu)
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu)
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas)
- celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu)
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā)
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana
- pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
- dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai)
- lieljūra Atklāta jūra (pretstatā līcim); okeāns
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)")
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs)
- ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas
- aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem)
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu
- auru kalniņš atklāta vieta dziedāšanai
- balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks
- rolovers Atklātas valūtas pozīcijas pārcelšana uz nākamo valutēšanas datumu
- acīs Atklāti
- atklātin Atklāti
- (ie)mest sejā (arī acīs) atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts
- nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
- parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
- atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
- klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus
- mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest
- spļaut acīs (arī sejā) atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
- coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā"
- ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
- ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
- kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot
- brīvāi Atklāti, patiesi
- coram publico atklāti, publiski
- ģundēt Atklāti, publiski atcelt
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
- manifestēt Atklāti, skaidri paust
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību
- mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt
- glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens
- ingenuitāte Atklātība, vaļsirdība
- onera publica atklātie, valsts nodokļi
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
- izrādīties Atklāties, noskaidroties
- pierādīties Atklāties, noskaidroties
- filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana
- caurskatāms atklāts
- klajīgs Atklāts
- nemaskēts Atklāts
- neslēpts Atklāts
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās
- klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
- caurredzams atklāts, atvērts
- klajš Atklāts, neslēpts
- brīvs Atklāts, vaļsirdīgs
- noraut masku atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos
- noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos
- kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko) atrast, atklāt ko; atmaskot
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu)
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
- piespolēt ātri piebraukt (klāt)
- pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
- pielobt ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pietraukties ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
- sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to)
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
- atkost Atšifrēt (ko); atklāt (kāda nodomus)
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4)
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- bals Audekls, lini uz bala, t. i. izklāti balināšanai
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
- kancerēmija Audzēja šūnu klātiene asinīs
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- nātre augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
- pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
- Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
- rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību
- fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē
- bakteriospermija Baktēriju klātiene spermā
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis)
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
- kranti Beigas! Gals klāt!
- iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt)
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens
- apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
- platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
- pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts
- piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku); stipri piesūcināt (ar ko)
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko)
- vaļi Brīvi, vaļēji, atklāti
- bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
- iebruģēt Bruģējot ieguldīt, ieklāt
- plāksterēt Bruģēt, klāt
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko)
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- nomarināt būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis
- nomirdināt būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
- parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
- snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
- slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
- noflīzēt būt noklātam ar flīzēm (par telpu)
- aizņemt būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību
- sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
- pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
- pievilināt būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
- blauznot būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost
- pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
- pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
- parādīt sirdī būt pilnīgi atklātam pret kādu
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
- mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- pievest būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
- uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
- klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
- caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
- slānis ceļa segas konstrukcijas elements, kas ieklāts vienā procesā
- ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam)
- tivēt Censties tikt klāt
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt)
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
- apvilkt cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt
- spruņģēties cieši ietīties (apklāties vai apģērbties)
- samūrējies cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt
- spiest cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā)
- pielipt cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
- piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
- saplakt cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
- pieplacināt cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
- piekļaut cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- piekļauties cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt)
- ķerties cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām)
- sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt
- piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt)
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
- perspektīvisms cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu
- rugaine cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns"
- liecinieks cilvēks, kas ir klāt notikumā
- lūris cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti
- klātnieks cilvēks, kas mācās klātienē (3)
- neklātnieks cilvēks, kas mācās neklātienē
- pļipasts cilvēks, kas visur grib pielīst klāt
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- nepārklāts papīrs dabīgs papīrs ar nepārklātu virsmu – mašīngludināts, vienpusīgs vai divpusīgs, presēts, cilots u. c.
- kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
- iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
- peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē
- pusatklāts daļēji atklāts, neslēpts
- pusrati daļēji pārklāti rati
- aizpūļot daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
- pretspiegošana darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
- junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
- piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta)
- atklātnīte dem. --> atklātne 1
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
- šekhina Dieva klātbūtne templī
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
- disaharidūrija Disaharīdu (laktozes vai saharozes) klātiene urīnā
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
- zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes
- aizklāts divd. --> aizklāt
- atklāts divd. --> atklāt
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
- spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt)
- dubļains Dubļiem klāts
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt
- dūņains Dūņām klāts
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
- brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda
- briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
- Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- piedzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu)
- piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams
- klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu
- acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni
- izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
- uzdzīt Dzīstot pārklāties (ar jauniem audiem)
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
- rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas)
- ieecēties Ecējot nejauši pārklāt ar zemi
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- koblers Ēdiens no augļu un dārzeņu maisījuma, kas pārklāts ar pastu
- piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam
- piekodiens Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam; piekoda
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu
- dadzert Ēdot dzert klāt (ko)
- piedzert Ēdot dzert klāt (ko)
- pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko)
- dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas)
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
- lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
- satīriskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka atklātu, asu izsmieklu
- kriptoempiēma Empiēma, kuru neizdodas atklāt ar punkciju
- endotoksēmija Endotoksīnu klātiene asinīs
- fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā
- fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā
- eozinofilūrija Eozinofilo leikocītu klātiene urīnā
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
- būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne
- testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams
- dakost Ēst klāt (ko)
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē
- fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
- noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu)
- metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
- fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
- defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis
- rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju)
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt)
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā
- asinaptiskie gēni gēni, kuru klātbūtne izraisa asinapsi
- angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni)
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām)
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu
- gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām
- glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām
- glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu
- bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus
- piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās
- rekapitulācija grāmatvedības uzskaites ierakstu salīdzināšana ar šo datu pirmavotiem, lai atklātu neprecizitātes, kļūdas
- uzkrimst Graužot, kremtot atklāt
- sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt)
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- guanidinēmija Guanidīna klātiene asinīs
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- jūras ģeoloģija ģeoloģijas nozare, kas pētī jūru un okeānu pārklāto teritoriju ģeoloģisko uzbūvi un okeānu ģeoloģisko vēsturi
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
- makroamilazēmija Hiperamilazēmijas veids, ko izraisa makroamilāzes klātiene asinīs
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni
- hlamidēmija Hlamīdiju klātiene asinīs
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus
- iegubt Iegrimt, pārklāties
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt)
- automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes
- diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus
- iesegt Ieklāt (1)
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus)
- uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu
- nogrīdīt Ieklāt, gatavot grīdu
- izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu
- izgrīst Ielikt, izklāt grīdu
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
- bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst
- zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
- ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt
- iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu
- salikts iesējums iesējums, ko veido ar auduma muguriņu un kartona papītēm, kas pārklātas ar papīru vai citu iesiešanas materiālu
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
- starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt)
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus
- gāts Iet, klāties
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību
- porfirogenets Ikviens Bizantijas ķeizaru dēls, ko dzimstot saņēma uz purpura drānas ar purpuru izklātā zālē
- satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
- satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
- kvalifikātors Inkvizīcijas tiesas loceklis, kura uzdevums bija atklāt noziegumu
- antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
- satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana
- aptilāt Izbalot, guļot izklātam
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1)
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1)
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt)
- jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; vieta, kur upe ietek jūrā
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- enterūrija Izkārnījumu klātiene urīnā
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai)
- nokliest Izklājot apklāt
- izridināt Izklāt
- skliest Izklāt
- uzslāt Izklāt
- saskliest izklāt (balināšanai)
- saskliēst Izklāt (balināšanai)
- tilēt Izklāt (linus balināšanai)
- izplatīt Izklāt (linus uz lauka)
- tulot izklāt (linus) balināšanai
- slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut
- izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot
- iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses
- izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses)
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu)
- izcementēt Izklāt ar cementa segumu
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi
- ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi); izoderēt
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses)
- satilāt Izklāt balināšanai
- iztalināt Izklāt balināšanai (linus)
- iztulināt Izklāt balināšanai (linus)
- iztulot Izklāt balināšanai (linus)
- iztilāt Izklāt balināšanai, izbalināt
- aizskleist Izklāt linus (lai balinātu) ceļam priekšā (to nosprostojot)
- tilāt Izklāt linus balināšanai
- uzskliest Izklāt linus balināšanai
- izribināt Izklāt un izretināt (linus)
- tūbot Izklāt vai apvilkt ar filcu
- izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm
- izplāt Izklāt, izplest
- klaistīt Izklāt, izritināt
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
- izgrantēt Izklāt, noklāt ar granti
- likt uz bala izklāt, novietot balināšanai
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis
- klaidiņš Izklāti lini
- aiztilāt Izklātiem sākt balot (par liniem)
- aiztilēt Izklātiem sākt balot (par liniem)
- mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību
- lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem)
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
- bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
- CMOS fotosensors izplatīta pusvadītāju mikroshēmu izgatavošanas tehnoloģija, kur katram fotoelementam ir klāt savs pastiprinātājs un analogi digitālais pārveidotājs
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu
- izplandīt Izplest, izklāt
- aizstaipīties Izplesties, klāties līdz
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam)
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu)
- nostaipīt Izstiepjot (ko), noklāt (to) kādā platībā
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana")
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- tīkstīt Iztīt, atklāt, atsegt
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību
- individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
- izbetonēt izveidot no betona; viscaur ieklāt ar betonu
- piekonstruēt izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū
- izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt
- izšautrināt izvietot, izklāt (labību) rijā uz ārdiem
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt)
- neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex"
- ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis
- nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2)
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks
- klāšus Kā klāšus (atklāt) - ļoti skaidri, saprotami izskaidrot
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- radionoteikšana kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu
- laupacis kāds, kurš vainīgs, bet izliekas par nevainīgu un atklāti un uzticami skatās lamātāja acīs
- nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
- patilāt kādu laiku izklāt balināšanai
- patilināt kādu laiku ļaut izklātam balināties
- patulināt kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt
- mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku)
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to)
- piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
- hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
- roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
- Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona
- apdancis Kaltēšanai izklāts gubas siens
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu)
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt)
- līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā
- kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā
- Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu)
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt)
- plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
- karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne
- stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- apkasīt Kašājot, rušinot apklāt
- piekārst Kāšot pievienot (pie kā, kam klāt)
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt
- uzkliest kaut ko izklāt, izplēst
- paplāt kaut ko izklāt, paklāt
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos
- ketoacidēmija Ketonskābju klātiene asinīs
- ketoacidūrija Ketonskābju klātiene urīnā
- gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
- sirot klāt jumta aizmuguri ar lubiņām
- klātums klātbūtne (1)
- klātne Klātbūtne, klātiene
- iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri)
- iet plāni klāties, veikties slikti
- pieklibāt Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izkliedēt Kliedējot izklāt plānā slānī
- hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt)
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
- pārības kļūda kļūda datu masīvā, kuru var atklāt ar pārības pārbaudi
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā
- mizēt kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu
- atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
- svīst kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem
- miezt kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu
- nopūznīt kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm
- nopūžņot kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm
- noslienāt kļūt pārklātam ar siekalām
- lāsēt kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem
- pašķirties kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam)
- atvērties kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam)
- pavērties kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam)
- izburbēt kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
- novilnāties kļūt vilnainam, pārklāties ar vilnu (matiem)
- vižņot kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem
- zaļēt kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu apsūbējuma kārtiņu
- uzzaļēt kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni
- nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- kļūdu atklājošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas atklāt un izlabot kļūdas
- kļūdu labojošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas ļauj atklāt kļūdas
- kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu
- volksts Kokiem un zariem klāts ceļš mežā
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
- defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt)
- keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu)
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
- pamanīt Konstatēt, atklāt
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- štukatūrēts Kosmētikas līdzekļu pārklāts (par seju, tās daļām); grimēts
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs
- sverbelēt krāsot, klāt (ar otu)
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt)
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
- piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
- Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
- Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
- ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai)
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru
- degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- klājinis Kulšanai izklāta labība
- kulsma Kulšanai izklāta labība
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt
- uzkvēpt Kūpot (kam), uzklāties (kvēpu kārtai)
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt
- nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem; nokvēpt
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt)
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1)
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši)
- piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- nokvēlēt Kvēlot pēc degšanas, pārklāties ar pelniem (no oglēm)
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies
- iegreibt ķerties klāt, satvert kaut ko
- indiferenta viela ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās
- meitnerijs Ķīmiskais elements ar kārtas numuru 109, simbols Mt, atklāts 1982. gadā
- borijs Ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, atklāts 1981. g., simbols Bh, atomnumurs - 107, tā stabilākā izotopa - borija-270 - pussabrukšnas periods ir 61 s
- ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma
- atsklāties Labi klāties
- pasažieru platforma labiekārtots, ar asfaltu vai betona plātnēm klāts laukums transportlīdzekļu stacijās vai pieturvietās pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī un izkāpšanai no tā
- mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1)
- blistera (laka) laka, kas tiek uzklāta uz noteiktiem apdrukātās virsmas laukumiem un caurspīdīgās plēves piepresēšanas procesā, paaugstinātas temperatūras iedarbībā, maina savas īpašības, kļūstot par caurspīdīgu līmi, kas stingri notur plēvi
- zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats
- lodža Lapene, arī halle ar vienu vai vairākām atklātām sienām
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
- pielāsēt Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu
- pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu
- latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī
- pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt)
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt)
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievilkties lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm)
- pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piesvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu)
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt)
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt
- lapa lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu)
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt)
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
- bez tam lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- jaukt likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt)
- pievilkt likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- bāzt likt klāt, pieskarties
- atgādināt savu klātbūtni likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi)
- piestādināt likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to); aplīmēt
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko) ; līmējot salabot, līmējot izveidot
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko)
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās
- tiltenica Linu apstrādes iekārta, kurā zirgs velk robotus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz robota pamata
- šķiedrājs Linu stiebri; izmērcēti un izklāti lini
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- izlipinēt Lipinot izklāt ar ko
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- aplipināt Lipinot virsū, apklāt
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju)
- ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu)
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms
- izcinēt Lodējot pārklāt
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt)
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt)
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizdūmināt Ļaut nonākt dūmu mākonī, pārklāt ar dūmu mākoni
- apgailināt Ļaut pārklāties ar baltiem pelniem
- stiprs ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem)
- piešauties ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kā ērce ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi
- gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
- ciešs ļoti tuvu (kam klāt)
- gar degunu (kādam) ļoti tuvu klāt
- piebāzt ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt)
- pašuklāt ļoti tuvu; cieši klāt
- konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba)
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt)
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
- livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
- spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
- ķirzāt Mākties, klāties, segties
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt)
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
- Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
- cērpuļi Mazi ciņi purvā, kas pārklāti ar ogulājiem
- iesūnot mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā
- MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama
- meklējumi Mēģinājumi atrast (ko pazudušu, slēptu), atklāt (ko vajadzīgu)
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus)
- rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem
- kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
- piemērcēt Mērcējot pievienot (pie kā, kam klāt)
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt)
- aplikē Metāla izstrādājumi, kas pārklāti ar plānu sudraba kārtu
- plaķēt Metāla izstrādājumus pārklāt ar plānām cita metāla plātnēm
- krāsu velme metāla serdenis, uz kura uzklāta elastīga polimēra kārta, kas paredzēts iespiedkrāsas uzklāšanai uz iespiedformas
- metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus)
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē
- piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- ideju vētra metode ideju ģenerēšanai atklātā diskusijā bez ideju kritikas un analīzes
- gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem)
- aizčagāt Metot pārklāt (ar salmiem, mēsliem)
- piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt)
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs
- piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt)
- uzmīdīt Mīdoties atrast, atklāt
- koiloma Miesas dobums starp zarnām un ķermeņa sienām, izklāts ar savu epitēliju; celoms
- hibrīdā mikroshēma mikroshēma, ko veido uz keramikas pamatnes, uz kuras uzklāj vienu virs otra vairākus vadoša materiāla un dielektriķa slāņus; pēc tam piemontē klāt diodes un tranzistorus un visu mikroshēmu hermetizē korpusā
- animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
- mioglobulinūrija Mioglobulīna klātiene urīnā
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku)
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā
- ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence
- kriminālmuzejs Muzejs priekšmetiem, kas lietoti noziegumu pastrādāšanai vai devuši iespēju noziegumu atklāt
- hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- absens Nav klāt, iztrūkst
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū
- gluhars Neatklāts noziegums
- visjačka Neatklāts noziegums
- visjaks Neatklāts noziegums
- zadki Neatklāts noziegums
- zadoks Neatklāts noziegums
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos)
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus)
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt
- katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda
- turēt savu sveci zem pūra neizmantot, neatklāt citiem savas spējas, zināšanas, pieredzi (_bieži_ nolieguma teikumos)
- piemalties nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt)
- piemizoties nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt)
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest
- aizmuguras Neklātienē, aizmugurisks
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- lāma neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko)
- laiva neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu
- lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām
- neredzēt gaismas neparādīties atklātībā
- finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
- iziet plāni nepaveikties, klāties slikti
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju
- telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē
- Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
- pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- dislipoproteinēmija Netipisku lipoproteīnu klātiene vai nenormāla lipoproteīnu koncentrācija asinīs
- sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
- atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- applaukot Nevilšus (kulstot linus) pārklāties ar linu šķiedrām
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu
- nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā
- apglīdēt no dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām
- apglīmēt no dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām
- ugunscepure no koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis
- špaktele no minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas
- igla no sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām
- līmlente no vienas puses ar līmvielu pārklāta lente
- uzrecēt no virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli
- apņemt no visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu
- apbruģēt Nobruģēt; noklāt ar bruģi visapkārt
- piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt)
- piegult Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt)
- novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
- nogrīst Noklāt
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt
- sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm)
- norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm
- nolatāt Noklāt (jumtu) ar latām
- nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot
- sadakstīt noklāt ar dakstiņiem (jumtu, tā daļu)
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus)
- grīst Noklāt ar dēļiem vai kokiem
- nodūņot Noklāt ar dūņām, apmēslot
- apkāršāt Noklāt ar kārtīm
- kārtīt Noklāt ar kārtīm
- nokāršot Noklāt ar kārtīm
- nokārtīt Noklāt ar kārtīm
- nokārtot Noklāt ar kārtīm
- kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju)
- nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu)
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2)
- nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām)
- nospārēt Noklāt ar spārēm
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt
- novatierēt Noklāt ar vati
- plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas
- izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus)
- uzbruģēt Noklāt bruģi
- cikstēt Noklāt ceļu ar krūmu zariem
- uzlikt jumtu noklāt jumta konstrukciju, arī tā seguma kārtu ar segmateriālu
- aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli
- nolaktot Noklāt jumtu ar latām
- daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus
- apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu
- sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti
- piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz
- noplāt Noklāt; arī plaši novietot (uz kā)
- novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- nopraulēt Noklāties ar praulu kārtu
- nopraulot Noklāties ar praulu kārtu
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus)
- pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni
- nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- ņaukt Nomākties, pārklāties ar mākoņiem
- nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē
- tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš
- nopiķēt Nopiķot, pārklāt ar piķi, apsmulēt
- priekšā norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē
- pie norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots
- pie norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pret norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras
- līdz norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- līdzi norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai
- piekar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī
- rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; ņirgāties, zoboties par kādu
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai
- diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot
- noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā
- nosvīdēt Nosvīst, pārklāties ar sviedriem
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
- apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
- asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2)
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2)
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt)
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt
- pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt)
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to)
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3)
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5)
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā)
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē
- mašīnloksne novilkums, kas iegūts, izlaižot papīra loksni caur iespiedmašīnu, neatkarīgi no iespiešanas procesā uzklāto krāsu skaita
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu
- bimetāla ofseta iespiedplates ofseta iespiedformu plates, kas sastāv no divu dažādu metālu slāņiem, kuri uzklāti uz metāla vai polimēru pamatnes un gaismjutīga slāņa; dažādo metālu (piemēram, vara un hroma) atšķirīgās īpašības veido drukājamos un nedrukājamos elementus
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
- mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi
- rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem
- daklāt pabeigt klāt (kā) daļu
- informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
- skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā
- pludot pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
- sūnot pakāpeniski pārklāties ar sūnu
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
- paslāt Paklāt
- apklāt Paklāt zem kā
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt)
- substrāts pamatne (visbiežāk silīcija), uz kuras uzklāta fotoemulsija
- nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem
- nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem
- iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
- piesēdināt panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk)
- piestiprināt panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt)
- pielaist panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- piedabūt panākt, ka (kāds) pieiet, pievirzās (pie kā, kam klāt)
- pieaudzēt panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt)
- piegriezt panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
- kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā
- akcesorisks Papildu, klāt nākošs
- līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai
- pašlīmējošais papīrs papīrs, kas pārklāts ar speciālu līmi no vienas puses
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu)
- piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu)
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties
- pozicionēties Parādīties, atklāties
- trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- rakt parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
- atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam)
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā
- pārkubināt Pārklāt
- pārtīmekļot Pārklāt
- iekalt pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu)
- pārsiet pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to)
- noķepināt pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
- apputināt pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības)
- ietērpt pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu
- sagrīst pārklāt (ceļu ar žagariem vai kokiem)
- izkaļķot pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem
- metalizēt pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu; pievienot (kam) metālu
- cinkot pārklāt (ko) ar cinku
- apgleznot pārklāt (ko) ar gleznojumu
- apjumt pārklāt (ko) ar jumtu
- pārjumt pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla)
- kvēpināt pārklāt (ko) ar kvēpiem
- pierasot pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem)
- kaparot pārklāt (ko) ar varu
- notīklot pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.)
- platēt pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu
- oksidēt pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu
- apputināt pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put)
- norasot pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem)
- rasot pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm)
- aprakstīt pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt
- polsterēt pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1)
- pārtikt pārklāt (pāri kam, pār ko)
- bonēt pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt
- pārvilkt pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to)
- apmest pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu
- apbronzēt pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu
- bronzēt pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu
- misiņot pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem
- apaust pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu)
- apalvot pārklāt ar alvas kārtu
- alvot pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu
- amalgamēt pārklāt ar amalgamas kārtu
- asfaltēt pārklāt ar asfaltbetonu
- cementēt pārklāt ar cementu; saistīt ar cementu; veidot no cementa
- apcinkot pārklāt ar cinka kārtu
- darvot pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu
- apdarvot pārklāt ar darvu; pavirši nodarvot
- apkļepēt pārklāt ar dubļiem, netīrumiem
- apdūņot pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis)
- noeļļot pārklāt ar eļļas kārtu
- ieeļļot pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu); ievadīt eļļu (kādā ierīcē)
- emaljēt pārklāt ar emalju (2)
- finierēt pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni
- glazēt pārklāt ar glazūru (1); vāpēt
- glazēt pārklāt ar glazūru (2)
- glūdēt pārklāt ar glūdu; krāsot ar glūdu
- grantēt pārklāt ar granti
- hromēt pārklāt ar hroma kārtu
- bonierēt pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt
- šūt pārklāt ar izšuvumu, rotājumu; izšūt (1)
- puci mest pārklāt ar javas kārtu
- šaktierēt pārklāt ar javas kārtu; apmest
- šikatorēt pārklāt ar javas kārtu; apmest
- deķot pārklāt ar jumtu
- iemudēt pārklāt ar jūras zālēm
- apkaļķot pārklāt ar kaļķu kārtu
- apkāršot pārklāt ar kārtīm (parasti spāres)
- noputināt pārklāt ar ko tādu, kas put
- nokurkt pārklāt ar kurkuļiem 1(1)
- krītot pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens
- pārmiglot pārklāt ar miglu, apmiglot
- apmūrēt pārklāt ar mūri (no ārpuses)
- niķelēt pārklāt ar niķeļa kārtu
- patinēt pārklāt ar patinu
- apšērpt pārklāt ar plānu ledus kārtu
- vākot pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) - par bitēm
- platinēt pārklāt ar platīna kārtu
- applūksnot pārklāt ar plūksnām
- uzpolsterēt pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi)
- appūderēt pārklāt ar pūderi
- piepūderēt pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus)
- sapūderēt pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju)
- aizputekļot pārklāt ar putekļiem
- apkūpināt pārklāt ar putekļiem
- aizrasot pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm
- aprasināt pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem
- aprasot pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem; aprasināt
- norasināt pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt
- aizpuķot pārklāt ar sarmu (leduspuķēm)
- aprasot pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem)
- apsudrabot pārklāt ar sudraba kārtu
- aizsviedrēt pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst
- apmiglot pārklāt ar šķidruma lāsēm
- nošvīkāt pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uztapsēt pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi)
- apkitavāt pārklāt ar tepi
- aizraibināt pārklāt ar traipiem
- aptupināt pārklāt ar tupošiem objektiem
- izvāpēt pārklāt ar vāpi
- vāpēt pārklāt ar vāpi; glazēt (1)
- apvarot pārklāt ar varu
- apvaskot pārklāt ar vaska kārtu
- aizvākāt pārklāt ar vaska kārtu (medus šūnas) - par bitēm
- vaskot pārklāt ar vasku
- novelēnot pārklāt ar velēnām
- pārvelvēt pārklāt ar velvi
- kaļķot pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus
- apzāļot pārklāt ar zāli, apaudzēt ar zāli
- apzeltīt pārklāt ar zelta kārtu
- zeltīt pārklāt ar zelta kārtu
- uzzeltīt pārklāt ar zeltu, zelta krāsu
- noziepēt pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu)
- plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm
- izšaktierēt pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu
- pārklāties pārklāt sevi (ar ko)
- savākot pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot
- pārsaldēt pārklāt ūdestilpi ar ledu
- parafinēt pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu
- laminēt pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu
- apvilkt Pārklāt, aizklāt
- aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem)
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
- aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku
- apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām
- vurvēt Pārklāt, apklāt
- apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.)
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.)
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri)
- apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt
- plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā
- noskleist Pārklāt, noklāt
- nojumt Pārklāt, nosegt
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.)
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko)
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem
- zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm
- pāršaust Pārklāt, pārsegt
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem
- iesveķot Pārklāt, piesūcināt ar sveķiem
- krāsot pārklāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar [krāsu]{s:2012}
- uzkubināties Pārklāties
- apaugt pārklāties (ar augiem)
- pāraugt pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem
- noaugt pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem
- apdīgt pārklāties (ar bārdas rugājiem) - par seju
- apaugt pārklāties (ar bārdu, matiem, spalvām)
- apsisties pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.)
- pārvilkties pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu)
- nobirt pārklāties (ar ko birstošu)
- nolipt pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu
- noķept pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt
- noķepēt pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept
- noplūst pārklāties (ar ko plūstošu)
- pārplūst pārklāties (ar ko plūstošu)
- novīties pārklāties (ar ko tādu, kas vijas)
- novilkties pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm)
- pārvilkties pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.)
- apaugt pārklāties (ar mizu, ar audiem)
- uzsērties pārklāties (ar nosēdumiem)
- apvizēt pārklāties (ar plānu ledus kārtu); apsalt
- pāraugt pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
- iesērt pārklāties (ar smiltīm)
- aizvilkties pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.)
- rasoties pārklāties (ar sviedru lāsēm)
- noziedēt pārklāties (ar ziedošiem augiem)
- apputēt pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put)
- pārausties pārklāties (pār ko) - par ledu
- uzplēnēt pārklāties (par pelniem pār oglēm)
- nomesties pārklāties (piemēram, ar izsitumiem)
- rasot pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm
- apglumēt pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē)
- apburbēt pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem
- noplēnēties pārklāties ar (gruzdošiem) pelniem
- nomizēt pārklāties ar (kā) kārtu
- noaugt pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu
- noaugt pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati
- piesumēt pārklāties ar aļģēm un gļotām
- apgremzdēties pārklāties ar aplievu (pavasarī)
- apkalēt pārklāties ar atkalu, ledus gāli
- apkalot pārklāties ar atkalu, ledus gāli
- apgailēties pārklāties ar baltiem pelniem
- noplēvēties pārklāties ar biezu plēvi
- applaukot pārklāties ar blaugznām
- noputoties pārklāties ar bputām
- pārslāņoties pārklāties ar citu slāni
- sačūlot pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
- apdūnēt pārklāties ar dūņām
- glotot pārklāties ar dūņām un gļotām
- apglemēt pārklāties ar dūņām, dubļiem
- eļļoties pārklāties ar eļļu; kļūt eļļainam
- pārrecēt pārklāties ar garoziņu
- apdrauzāt pārklāties ar garozu
- noglitēt pārklāties ar gļotām
- nogļotēt pārklāties ar gļotām
- nosērot pārklāties ar gļotām
- nosūlāt pārklāties ar gļotām
- apstruvēt pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt
- noglumēt pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē)
- lāsāt pārklāties ar gružiem
- kumuļains pārklāties ar izkaisītiem mākoņiem
- aizkraupēt pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem)
- aizvurvēt pārklāties ar kaut ko
- piesmetēties pārklāties ar ko lipīgu, slidenu, ķepīgu
- sirmot pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu)
- noputēt pārklāties ar ko tādu, kas put
- apkraupēt pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu
- apkrepečoties pārklāties ar krepečiem
- apvātēt pārklāties ar krevelēm
- apkrevelēt pārklāties ar kreveli
- vātēt pārklāties ar kreveli
- sasalieties pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni)
- sakrepelēt pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
- sakrepēt pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
- nokrozēt pārklāties ar kreveli (par brūci)
- krevēt pārklāties ar krevi (1)
- nokurkties pārklāties ar kurkuļiem 1(1)
- iekvēpt pārklāties ar kvēpiem
- kvēpt pārklāties ar kvēpiem
- nokvēpt pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem
- aizkūpēt pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt
- aplapot pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot
- aplāsot pārklāties ar lāsēm
- nolāsēt pārklāties ar lāsēm
- nolāsot pārklāties ar lāsēm
- aizviznīt pārklāties ar ledu
- noledot pārklāties ar ledu
- pārledot pārklāties ar ledu
- apledot pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri)
- aizvārīt pārklāties ar ledus kārtu
- aizviezēt pārklāties ar ledus kārtu
- apalvīties pārklāties ar ledus kārtu
- aizrožot pārklāties ar leduspuķēm
- aizrozēt pārklāties ar leduspuķēm (par loga rūtīm)
- nolēkšķēt pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
- nolekšot pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
- nosvēdrēties pārklāties ar lentveida mākoņiem
- nolezēt pārklāties ar lielu netīrumu kārtu
- nodūkties pārklāties ar lietus mākoņiem, satumst
- vizēt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- aizgult pārklāties ar mākoņiem
- apmākties pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam
- apglīzdēt pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi)
- appumpot pārklāties ar maziem puniem (pumpām)
- piemirkt pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā)
- apsvīst pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot
- aizpērslot pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām
- vātot pārklāties ar nelielām brūcēm
- nodumēt pārklāties ar nelielu miglu
- aprebt pārklāties ar netīrumiem
- kļepēt pārklāties ar netīrumiem
- nosmekšēt pārklāties ar netīrumiem
- nosmekšēties pārklāties ar netīrumiem
- nosmekšķēt pārklāties ar netīrumiem
- nosmekšķēties pārklāties ar netīrumiem
- stēmēt pārklāties ar netīrumiem
- ierēpēt pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā
- krept pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram
- aizmelnēt pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
- aizmelnot pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
- zeģēt pārklāties ar netīrumu kārtu
- apšervēt pārklāties ar netīrumu slāni
- aizsūbēt pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu
- nosūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu
- apsūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem)
- uzsūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt
- nobūbēt pārklāties ar pelējuma kārtu
- apķirmēt pārklāties ar pelējuma kārtu, appelēt
- appelēt pārklāties ar pelējumu
- iestruvēt pārklāties ar pelējumu
- nopelēt pārklāties ar pelējumu
- novervelēt pārklāties ar pelējumu
- uzpelēt pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam)
- nopiepēt pārklāties ar piepēm
- appilēt pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem
- noplogāt pārklāties ar plānu ādas veida kārtiņu
- plēvēties pārklāties ar plānu ādiņu
- applēvēt pārklāties ar plānu ādiņu, plēvi
- piekaļķāties pārklāties ar plānu kaļķa kārtiņu
- galēt pārklāties ar plānu ledu
- virzēt pārklāties ar plānu ledu
- aizvizēt pārklāties ar plānu ledus garozu
- apgālēt pārklāties ar plānu ledus kārtiņu (gāli)
- širpt pārklāties ar plānu ledus kārtu
- uzčākstēt pārklāties ar plānu ledus kārtu
- apsalēt pārklāties ar plānu ledus vai saslušu dubļu kārtu
- apbūbēt pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu)
- būbēt pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
- uzplānēt pārklāties ar plānu plēves kārtiņu
- aizpērslot pārklāties ar plānu sniega kārtiņu (pirmais sniegs)
- aizvirzties pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni)
- applēnēt pārklāties ar plēnēm
- parsavilkties pārklāties ar plēvi (par ēdienu, dzērienu)
- noplēmēt pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu)
- plēmēt pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu)
- applūksnoties pārklāties ar plūksnām
- sapūkāt pārklāties ar pūkām
- apvillāties pārklāties ar pūkām (vilnu)
- appūkāt pārklāties ar pūkām, dūnām, pārslām
- piepūkāt pārklāties ar pūkām, spalvām
- apputāt pārklāties ar putām
- apputot pārklāties ar putām
- noputāt pārklāties ar putām
- noputāties pārklāties ar putām
- noputot pārklāties ar putām
- nokupāties pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens)
- ieputēt pārklāties ar putekļiem no visām pusēm
- noplēkot pārklāties ar putekļiem un zirnekļu tīkliem
- noplēkt pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem
- aizputēt pārklāties ar putekļiem; apputēt, noputēt
- iesūrkstēt pārklāties ar pūtītēm
- aizpļakšt pārklāties ar pūžņiem (par acīm)
- aizpuļāt pārklāties ar pūžņiem (par acīm)
- aprasot pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem
- rasoties pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem
- aizrasot pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot
- norasot pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem
- rāvoties pārklāties ar rāvu
- sarētēt pārklāties ar rētām (par augiem)
- sarētēt pārklāties ar rētām (par dzīvnieka vai cilvēka ķermeņa daļām)
- apkrevēt pārklāties ar rupju, nelīdzenu garozu
- norūsēt pārklāties ar rūsu
- uzrūsēt pārklāties ar rūsu
- aprūsēt pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis)
- rūsēt pārklāties ar rūsu 1 (1)
- apsūlāt pārklāties ar sapuvušu šķidrumu
- norecēt pārklāties ar sarecējušām asinīm
- nosarmot pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām)
- aizsarmot pārklāties ar sarmu
- apsarmot pārklāties ar sarmu
- nosalnēt pārklāties ar sarmu
- nosarmot pārklāties ar sarmu
- nosarmoties pārklāties ar sarmu
- sarmot pārklāties ar sarmu
- uzsarmot pārklāties ar sarmu
- nopērslāt pārklāties ar sarmu (arī putekļiem)
- apsalt pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu
- apsērsnot pārklāties ar sērsnu
- sērksnēt pārklāties ar sērsnu
- aizsvīst pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot
- ieglietēt pārklāties ar smiltīm
- iesnigt pārklāties ar sniegu
- pārsnigt pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi)
- apsnigot pārklāties ar sniegu; apsnigt
- nosvēpēt pārklāties ar sodrējiem vai putekļiem
- aizpūžņāt pārklāties ar strutām
- apposāt pārklāties ar strutām
- apstrutāt pārklāties ar strutām
- noposāt pārklāties ar strutām, pūžņiem
- apsulāties pārklāties ar sulu
- iesūnoties pārklāties ar sūnu
- nosveķāt pārklāties ar sveķiem
- nosviķot pārklāties ar sveķiem
- pārsveķoties pārklāties ar sveķiem
- sasviķot pārklāties ar sveķiem (par kokiem)
- apvāpēties pārklāties ar sveķu kārtu
- sasviedrot pārklāties ar sviedriem
- apskust pārklāties ar sviedriem un netīrumiem
- noskust pārklāties ar sviedriem un netīrumiem
- apsvīst pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju)
- aprasot pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst
- satulznāt pārklāties ar tulznām
- satulznīties pārklāties ar tulznām
- tulznot pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām)
- pieskapstēt pārklāties ar vara zaļumu
- norudēt pārklāties ar vasarraibumiem
- apvātīt pārklāties ar vātīm
- nozaļot pārklāties ar zaļa oksīda kārtu
- nogurgt pārklāties ar zaļām gļotām
- sazalāt pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem)
- sazalēt pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem)
- apzelt pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.)
- apziedēt pārklāties ar ziediem
- nostīgot pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu)
- piestīgāt pārklāties ar zirnekļu tīkliem
- apzvaigzdnēties pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigznēties pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigznīt pārklāties ar zvaigznēm
- zvaigžņoties pārklāties ar zvaigznēm
- puķēt pārklāties ledus puķēm (par logu)
- puķot pārklāties ledus puķēm (par logu)
- pieskābt pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu
- pierūgt pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku)
- piepelēt pārklāties no iekšpuses ar pelējumu
- pieputēt pārklāties no iekšpuses ar putekļiem
- pierūsēt pārklāties no iekšpuses ar rūsu
- piesūbēt pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem
- uzpiepēt pārklāties piepju sēnēm (par koku)
- apzvaigznīt pārklāties šur tur ar plānu ledu
- apvārāt pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem
- sakūpēt pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem
- nokrebulēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
- nokrepēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
- sapiepēt pārklāties viscaur ar piepēm
- izglumēt pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā)
- blusot pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi)
- apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām
- pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām
- apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem
- piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu
- saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
- sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam
- sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu
- sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu
- savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem
- aizčūlāt Pārklāties, pārvilkties ar strutām
- nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm
- aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
- aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos)
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām)
- piesūnot Pārklāties, piepildīties ar sūnām
- apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām
- noasiņot Pārklāties, piesūkties ar asinīm
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu)
- aplapot Pārklāts ar lapām
- aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu)
- čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem
- Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību
- pamīņa Pārmaiņus slāņos izklāti lini
- aizkankarot Pārmērīgi vai bezjēdzīgi aizklāt
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni
- plēnot Pārogļojoties pārklāties ar pelniem
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni
- noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni
- apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu)
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt)
- ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu pārveidoties, klāt vēlamam (nevēlamam, citādam)
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām)
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
- noplēkāt Pārvilkties, aizklāties (ar plāniem mākoņiem vai zirnekļu tīkliem)
- aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.)
- aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku
- apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku
- pasacīt (arī pateikt) acīs pasacīt atklāti
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie)
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1)
- kartīte Pastkarte, atklātne
- piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties
- ielepīt Pateikt asi, atklāti, arī pārmetoši
- pateikt (arī pasacīt) acīs pateikt atklāti
- kā pie tiesas patiesi, atklāti, godīgi, neko neslēpjot
- meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- apsudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets)
- apzeltījums paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1); arī ieklājs
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2)
- izklājums paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta
- lakojums paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai
- metalizējums paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam)
- niķelējums paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi
- piemaisījums paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt; tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva
- sudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1)
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2)
- zeltījums paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts
- iziet Paveikties, klāties (kā)
- noiet Paveikties, klāties; iziet (8)
- ugunsuzdevums Pavēle, ko dod, lai brīdinātu ieroču šķiras/baterijas zonu un norādītu, ka nākamais ziņojums būs pavēle atklāt uguni
- paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt
- ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
- nogālēt pēc atkušņa pārklāties ar gludu ledus kārtiņu
- aizpīlis pēc atkušņa pārklāts ar sasaluša ūdens kārtu
- sklidināt pēc mērcēšanas izklāt linus žūšanai
- Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
- boja Peldoša zīme, kas novietota (noenkurota) atklātā jūrā, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- kontaktpersona persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā)
- par- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība
- pāra- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2)
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2)
- vārsms Piedarbā kulšanai izklāta labība
- dagudrot Piedomāt klāt
- dastrēbt Piedzert (klāt)
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piecilpot Pieiet, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēku
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1)
- pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt)
- piejoksīt Piejaukt, pievienot (pie kā, kam klāt)
- atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt
- pasēt Pieklāties
- piedarēt Pieklāties
- piederēties Pieklāties
- piedienēties Pieklāties
- piedienēt Pieklāties (1); piestāvēt 1(2)
- nākties pieklāties, pienākties
- pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt)
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem
- piekods Piekoda - ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam
- daķerties Pieķerties, turēties klāt
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- affunde Pielej klāt (uz receptēm)
- piešpricēt Pieliet (klāt)
- piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt)
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt)
- piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko)
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu
- pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu)
- pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā
- pārblīzt Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā
- saspirināt Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu)
- saspirot Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu)
- aizvilkt Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām)
- pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4)
- aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.)
- pieglotāt Piepildīties vai pārklāties ar gļotām
- pieglotot Piepildīties vai pārklāties ar gļotām
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām)
- pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm
- pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm
- apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt)
- piekausties Pierakties klāt
- pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt)
- piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt)
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā
- pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt)
- apsērksnēties Piesalt pēc nakts salnas; pārklāties ar sērsnu
- taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām
- ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes
- naftēni Piesātināti alicikliskie savienojumi, motoreļļu un degvielu sastāvdaļa; 19. gs. beigās atklāti naftā
- apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt)
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt)
- piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt)
- sasitenis Piespaile, vāls, kas piepļauts klāt pirmam, pļaujot pretējā virzienā
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt)
- atraisīt mēli Piespiest runāt; atklāt noslēpumu
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt)
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
- aizšpļaut Piespļaut (un tādā veidā pārklāt, noslēgt)
- aizspļaudīt Piespļaut, spļaujot noklāt
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt)
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt)
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt)
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt)
- aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem)
- pieērķelēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt)
- pieērklēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt)
- uzrādīties Pieteikties, atklāt sevi
- piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt
- pietilināt pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem)
- pietulināt pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem)
- pietuļināt pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem)
- pievīstīt Pietīt klāt
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot
- piesaistīt Pievienot sev klāt, iekļaut savā sastāvā (par vielām)
- likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko)
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt)
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu
- pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt)
- ieraut Pievilkt sev klāt (parasti asti)
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa)
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas
- piekustēt Pievirzīties klāt
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu
- appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt)
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas)
- piegrīst Pilnībā pārklāt (liekot cieši vienu pie otra)
- no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi
- tiešs pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku)
- visā kailumā pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti
- saliet pilnīgi pārklāt (kādu masu)
- kaujasmašīna pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti
- piepilēt Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt)
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt)
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
- pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai
- debija Pirmā parādīšanās atklātībā: ar darbiem (literatūrā, mākslā)
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā)
- paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi
- plāšs Plānā kārtā izklāts; plašs
- kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija
- plītēties Plandoties skarties (klāt)
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izlaidināt Plāni izklāt žāvēšanai (linus, sienu)
- polimērpārklājumi Plāni polimērmateriāla slāņi, kas uzklāti uz kāda cieta materiāla
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem)
- pārklāstīt Plaši izklāt, pārklāt
- klagāti Plaši, atklāti lauki, teritorijas
- applest Plešot apklāt (ko)
- applest Plešot ko, apklāt ar to
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
- veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla
- pieplucināt Plucinot pievienot (pie kā, kam klāt)
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to)
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem)
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī
- ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
- epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs)
- prie- Priedēklis ar nozīmi "pie, klāt"
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi
- protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt
- atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
- anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi
- anaerobs process process, kas norisinās bez skābekļa klātbūtnes
- aerobs process process, kas norisinās skābekļa klātbūtnē vai ar tā tiešu līdzdalību
- kopēšana process, kurā attēlu no fotonegatīva vai diapozitīva pārnes uz materiālu, kas pārklāts ar gaismjutīgu slāni
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā
- pārklāšana process, kurā uz papīra vai kartona virsmas tiek uzklāta viena vai vairākas suspensijas vai citas šķidras vielas kārtas
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija)
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības
- maršrutēšanas protokols protokols, ko izmanto, lai maršrutētājiem tīklā atklātu vislabāko pieejamo ceļu, ļaujot dinamiski piemēroties mainīgiem nosacījumiem
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt
- public Publisks, atklāts, oficiāls
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma
- piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pretnosēšanās pulveris pulveris, kas tiek uzklāts nodrukātām loksnēm iespiediekārtas izvadē, lai starp loksnēm radītu brīvu telpu un krāsa nenotraipītu nākamās loksnes
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā
- pusbaznīcas puse baznīcas, puse baznīcā klātesošo
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti
- pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- appūst Pūšot pārklāt (ar ko) - par vēju
- piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju)
- nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā)
- aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt
- pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
- noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu
- pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm)
- apterijas Putna ķermeņa vietas (zem spārniem, paslēpenēs), kas nav klātas ar spalvām
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem
- likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt
- celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā)
- ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi)
- piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt)
- piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt
- skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.)
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu); aprakstīt (1)
- polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu)
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko)
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā
- aizklāties refl. --> aizklāt(1)
- aizklāties refl. --> aizklāt(2)
- apdūņoties refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis)
- atsegties refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties
- atsegties refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties
- izklāties refl. --> izklāt (1)
- klāties refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam
- noklāties refl. --> noklāt (1); tikt noklātam
- noklāties refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam)
- noklāties refl. --> noklāt (5); tikt noklātam
- paklāties refl. --> paklāt (1); tikt paklātam
- pārklāties refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2)
- pārklāties refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam
- pārsegties refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1)
- saistīties refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā)
- saklāties refl. --> saklāt; tikt saklātam
- uzklāties refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam
- uzklāties refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam
- uzkrāties refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam
- atzīmēties Reģistrēt savu klātbūtni, ierašanos
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
- ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs
- grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā)
- grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā)
- smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās
- ribināt Reti izklāt, izžaut
- klājums rezultāts --> klāt (2); slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu
- pieraksts rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības
- Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam)
- spēlēt ar atklātām kārtīm rīkoties atklāti
- iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizritināt ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā)
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu)
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt)
- atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu)
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi)
- aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi); ierakt (parasti zemē)
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos
- magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu
- sakupačot Rūgstot pārklāties ar putām
- kupačot Rūgstot sākt pārklāties ar putām
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam)
- runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt
- saukt lietas īstajos vārdos runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem
- spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus)
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts)
- aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko)
- ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi)
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu)
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi
- aizrūsīt Sācis rūsēt, sācis pārklāties ar rūsu
- sacīt (arī teikt) acīs sacīt (teikt) atklāti
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību)
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu)
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem)
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
- sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku
- kā kupena saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu
- ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
- ne dzird, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
- balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- mācas virsū kā nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni
- tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts
- kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust
- ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt
- iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu
- vokzāle Sākotnēji telpas dejai kādā atklātā dārzā
- aizmiekšķēt sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
- sarosīties sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam
- aizmīcīt sākt mīcīt (mīklu) (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
- kalot sākt pārklāties ar apledojumu
- kalēt sākt pārklāties ar atkalu
- krozēt sākt pārklāties ar kreveli
- viznēt sākt pārklāties ar ledu
- viznīt sākt pārklāties ar ledu
- viznot sākt pārklāties ar ledu
- rožot sākt pārklāties ar leduspuķēm
- pievizēt sākt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
- sazīļot sākt pildīties vai pārklāties ar burbulīšiem
- savizēt sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām
- aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni)
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
- mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre
- sebkha Sālslauki, ar sāli klāti līdzenumi
- pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt
- pacili samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
- pacilu samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
- pacilus samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
- saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- aizrikt Sarecot (asinīm), pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā
- dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās
- vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama
- sērsmot sarmot, pārklāties ar sarmu
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā
- nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem)
- izaizāties Sasprēgāt, pārklāties ar plaisām
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt; aiztīstīt
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu)
- ani Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina klāt zosis
- kož Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu
- kuž Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu
- tīs Sauciens, ar ko aicina (piemēram, pie ēdiena, klāt) kaķi
- kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
- koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
- ait Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas
- vuci Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas, parasti atkārtojumā
- inc Sauciens, ar kuru aicina klāt kaķi; parasti atkārtojumā
- aņi Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis
- anīt Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis
- bika Sauciens, ar kuru aicina sev klāt jērus, aunus, retāk aitas
- piesaukt Saucot pieaicināt; saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu
- laisties savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam)
- griezt savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi)
- pie- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt
- plēkāt Savilkt zirnekļu tīklus; pārvilkties, pārklāties ar baltām pārsliņām
- alēlokatalītisks Savstarpēji katalītisks, attiecīgs uz divām vielām, kas sadalās viena otras klātbūtnē
- pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem)
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko)
- apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi
- izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses)
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko)
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt
- klātene Sega, pārklātne
- limt Segt, klāt
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām
- piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas
- būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu
- Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
- klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals
- nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē
- seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā
- ievirzes sesija sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet
- nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt)
- piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt)
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt)
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums
- stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- fotošablons sietspiedes iedpiedforma, kas izgatavota, kopējot fotoformu uz formas materiāla, kurš pārklāts ar gaismjutīgu slāni; tādā veidā iegūtie iespiedelementi drukājot laiž cauri krāsu, ko caurspiež rakelis, bet neiespiežamo elementu vietās krāsa netiek laista cauri
- piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
- krustmāte sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
- grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā)
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt)
- kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips
- krils sīki vēžveidīgie planktonā atklātos okeāna ūdeņos, dažu vaļu sugu galvenā barība
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu
- atslēga simbolu secība, kuru izmanto šifrēšanas un atšifrēšanas procedūrās, attiecīgi šifrētā un atklātā teksta iegūšanai
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi
- kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas
- sēmāt sirmot; pārklāties ar vieglām putām
- no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti
- pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā
- atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā); atklāt
- saskaitīties skaitot pārbaudīt klātesošo kopskaitu
- pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā)
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem
- vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem)
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2)
- durties Skarties (kur klāt)
- mesties Skarties (pie kā, kam klāt)
- saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko)
- atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- piešļākt Slacot pieliet (pie kā, kam klāt)
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis)
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt)
- zabināt Slepenā vai atklātā veidā neitralizēt kāda iedarbību
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielīsties Slepus pieiet (pie kā, kam klāt)
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve
- iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa
- pakliebties Slikti klāties
- kudīties Slikti klāties 3
- hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
- lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
- virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko)
- izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi)
- nērija smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras; kosa 3(2)
- sniegpilns Sniegains; piepildīts, noklāts ar sniegu
- nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu
- alpīns reljefs sniegiem un ledājiem klātu kalnu reljefs, kam raksturīgas asas, robotas kores, smailas virsotnes, stāvas, klinšainas nogāzes ar kārēm un dziļām trogielejām
- pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu
- piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm
- sedzējemulsija Speciāla emulsija, kas uzklāta uz filmas, lai novērstu dažu kadra daļu ekspozīciju
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda
- ceļš speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas
- transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
- paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt)
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt)
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt)
- piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt)
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
- open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju
- piespēlēt sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu)
- kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nospraudīt Spraudot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- apspraudīt Spraudot norobežot, arī pārklāt (ar ko)
- piespraudīt Spraudot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- aizsprauslot Sprauslājot pārklāt ar šķidrumu
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko)
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- korēt Sprostot, spraust, pārklāt
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
- piestampēt Stampājot pievienot (pie kā, kam klāt)
- kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci
- inter alia starp citu; turklāt
- etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
- starptautisks jūras šaurums starptautisks jūrasceļš, kas savieno atklātās jūras un okeānus, kā arī reģionālo jūru ar atklāto jūru
- parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai)
- skaļums stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
- latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- juvantia Stiprināšanas līdzeklis, ārstniecības līdzekļi, ko liek klāt citu pastiprināšanai
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu
- špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles)
- špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot
- līstēt Stiprināt klāt līstes
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
- pieklupt strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem
- pievirpuļot strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- šaut strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt)
- nogāzt strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piebadīt strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt)
- piesviest strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus)
- piešaut strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt)
- piemest strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt)
- pieķert strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu
- piecirst strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt)
- piecirst strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt
- pieķert strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt)
- piemest strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- piesviest strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
- piemesties strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piesviesties strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3)
- piesprukt strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni)
- pieklupt strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem)
- sadzīties strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- šaut strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā)
- piedzīt strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju
- pieraut strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieklupt strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt)
- pietriekt strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku)
- piegāzt strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- piesprukt strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piesist strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt)
- raut strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt)
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt)
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās
- aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli)
- emo kultūra subkultūra, kura 21. gs. sākumā atzarojās no gotu kultūras, slavina "atklātu emociju izpausmi"
- harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi
- ziest šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu
- gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
- atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu
- tirānputns šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās
- krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
- lucītis šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju)
- piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam)
- piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
- piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to)
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- apšūt Šujot noklāt (ko ar ko)
- izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu
- piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu
- reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles)
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
- kopām tā, ka ir klāt pie pārējā
- priekša tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti
- neklātiene tā, ka pats neatrodas (kur) klāt; tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko)
- bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi
- pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību
- adatains tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem; tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi
- tiofils tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē
- aerobisks tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē
- pakreimains tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta
- plēvaiņš tāds, kam (kas) ir pārklāts, atdalīts u. tml. ar plēvi
- augoņains tāds, kam (kur) ir augoņi; augoņiem pārklāts
- sirsnīgs tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt
- tiešs tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu)
- ass tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi; tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem
- pabarains tāds, kam ir vēl klāt apakšējās lapas (par liniem, kaņepēm)
- aerobs tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne
- fibropurulents tāds, kam raksturīga šķiedru un strutu klātiene
- godīgs tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība
- mizaklis tāds, kam vēl miza ir klāt
- atturīgs tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts
- vēss tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs
- patiess tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas
- skarbs tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- piegulošs tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus
- pieguļošs tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus
- para- tāds, kas atrodas klāt, blakus (piem., parabioze, paramilitārs)
- piespiest tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
- opsonocitofāgisks tāds, kas attiecas uz asins fagocitāro aktivitāti seruma opsonīnu un homologu leikocītu klātienē
- glaudens tāds, kas glaužas klāt
- glaudīgs tāds, kas glaužas klāt
- izrētots tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām
- aizkūpis tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem); aizkvēpis
- žagarots tāds, kas ir apgādāts, pārklāts ar žagariem
- smilšains tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm
- pirmatklāts tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi; arī jaunatklāts
- puskails tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts
- mizains tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (1)
- mizains tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (2)
- vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
- villains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains
- nodubļots tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem
- grantains tāds, kas ir klāts ar granti; tāds, kas satur granti
- kūlains tāds, kas ir klāts ar kūlu (1)
- kūlains tāds, kas ir klāts ar kūlu (2)
- krūzāt tāds, kas ir klāts ar leduspuķēm
- oļains tāds, kas ir klāts ar oļiem; tāds, kas satur oļus
- perlamutrots tāds, kas ir klāts ar perlamutru; tāds, kas ir līdzīgs perlamutram
- rūsains tāds, kas ir klāts ar rūsu 1 (1)
- sarmots tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1)
- sarmains tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma
- sarmots tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sārmains
- sērsnains tāds, kas ir klāts ar sērsnu
- sniegains tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega
- sniegots tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1)
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām)
- mitrs tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, tvaiku
- šļakatains tāds, kas ir klāts ar šļakatām; tāds, kur rodas šļakatas
- mūsains tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem
- blasains tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem (par seju, ādu)
- zvirgzdains tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus
- pelnains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem
- zemjains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi
- leikemoīds tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā)
- mikls tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu, tvaiku
- bleķains tāds, kas ir noklāts ar izsitumiem
- jodains tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā
- krēpains tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām
- sveķains tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem
- piķains tāds, kas ir notriepts ar piķi; tāds, kas ir pārklāts, piesūcināts ar piķi
- piekarams tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt)
- spalvāts tāds, kas ir pārklāts ar apmatojumu; spalvots
- pūkaiņš tāds, kas ir pārklāts ar dūnām
- fosforizēts tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu
- krējumains tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu
- kreļļains tāds, kas ir pārklāts ar krellēm; tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem
- kruvešains tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem
- kvēpains tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem
- lipīgs tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības
- līmains tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs
- medains tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu
- sadrīksnāties tāds, kas ir pārklāts ar plaisām, skrambām
- plēnains tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1)
- plēņains tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1)
- spangains tāds, kas ir pārklāts ar pūslīšiem
- putains tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām
- putekļains tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem
- putekšņots tāds, kas ir pārklāts ar putekšņiem
- rasains tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa
- rasots tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa; rasains
- sarmaiņš tāds, kas ir pārklāts ar sarmu
- sērksnains tāds, kas ir pārklāts ar sērsnu
- sīrupains tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu
- sodrējains tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem
- sviedrains tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- sviestains tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
- sviestots tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu
- eļļains tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi
- naftains tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu
- taukains tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi
- vecs tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots, sen izgudrots, atklāts
- nepanesams tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest
- pirmreizīgs tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu
- valgs tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku
- vilgs tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku
- obligāts tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt
- termoreaktīvs tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī
- zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (1) - parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām
- zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām
- zvīņains tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4)
- glaudīgs tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu)
- glāstīgs tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā)
- glāstošs tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā)
- glaudīgs tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā)
- pablasains tāds, kas mazliet, vietumis klāts ar vasaras raibumiem (par ādu, seju)
- slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
- mells tāds, kas nav klāts ar sniegu (par vietu, teritoriju)
- nevāpēts tāds, kas nav pārklāts ar glazūru; piemēram, degmāls
- bezsmilšu tāds, kas nav pārklāts, apstrādāts ar smiltīm
- slēgts tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts
- nepiespiests tāds, kas nav samākslots, neīsts; atklāts, vaļsirdīgs
- mēms tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību)
- atturīgs tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts; apvaldīts
- jaunatrasts tāds, kas nesen atklāts, atrasts
- pienains tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu
- katalītisks tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju)
- aizklāts tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts
- neiztrūkstošs tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt), notiek
- vaļsirdīgs tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (4)
- ādains tāds, kas pārklāts ar ādu
- āķains tāds, kas pārklāts ar atskabargainiem izaugumiem
- emaljēts tāds, kas pārklāts ar emalju (2)
- apspalvots tāds, kas pārklāts ar spalvām, apmatojumu
- vaskains tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu
- vaskots tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu
- pārslains tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem; tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem
- skaļš tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts
- jaunatklāts tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts
- svaigs tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs
- aizmugurisks tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot
- pieejams tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts
- pills tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko)
- kapnofils tāds, kas vislabāk attīstās oglekļa dioksīda klātienē, piem., mikroorganisms
- pusatklāts tāds, ko daļēji kas sedz, klāj; tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts
- piebraucams tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu
- lēsains tāds, kur ir ar lēsu (1) pārklāts dūksnājs, slīkšņa
- sienains tāds, kur ir daudz siena; tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu
- pīšļains tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem
- nekrāsots tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā
- neizbraucams tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus
- diskrēts tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
- špeilēt Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles)
- iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas; tapsējot izklāt (parasti sienas)
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā
- ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
- aizkaramais tas, ar ko var aizklāt, tas, ko var piekārt
- iesegs tas, kas (kur) iesegts, ieklāts
- ieklājs tas, kas ir ieklāts (1) (kur)
- paklājs tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā
- bendars tas, kas otram der klāt, puse no kādas lietas
- vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu
- jaunatklājums tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts
- jaunatradums tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts; jaunatklājums
- jaunums tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts
- nesls tas, ko kāds pienes, pieliek klāt
- pārklājamais tas, ko var pārklāt; pārklājs
- uzvija tas, ko vij (kam) virsū vai klāt
- balta lapa tas, par ko nekas nav zināms, kas nav atklāts, izpētīts
- bārkstspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas
- duglasīds tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- čemurkode tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- gartaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas
- sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
- vērpējs tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- pundurpūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu
- stiebrkode tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti
- māņsvilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas
- logspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķērpjlācītis tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda
- grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana
- pielaist Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt)
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- teikt (arī sacīt) acīs teikt atklāti
- notecēt Tekot pārklāties (pār ko)
- pietecēt Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) - parasti par šķidrumu
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu
- parovis telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu)
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus
- aci pret aci tiešā klātienē, tieši
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi)
- aizmiglot tikt aizklātam ar miglu, rasu; aizmigloties (1)
- aizvilkties tikt aizklātam, aizsegtam, pārklātam (ar ko); pārklāties
- aizstaipīties tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā
- aplīt tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam
- apklāties tikt apņemtam, apklātam
- datikt tikt klāt
- apglīdēt tikt noklātam ar mālu
- glīzdēt tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām
- apglodot tikt pārklātam ar dūņām
- appārslot tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem
- appērslot tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem
- apsnigt tikt pārklātam ar sniegu
- aizsnigt tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt
- applūst tikt pārklātam ar ūdeni (par vietu)
- pārplūst tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu)
- apkaļķoties tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu
- applūst tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu)
- ieaugt tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem)
- apmiglot tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu; pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.); apmigloties
- ieraudzīt saules gaismu tikt publicētam, iznākt; parādīties atklātībā
- rasties tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu)
- kļauties tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita)
- piesviesties tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem
- pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns
- notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to)
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli)
- aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm)
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
- notīstīt Tīstot (ko) apkārt, pārklāt (ar to)
- aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm)
- attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko)
- uzvīstīt Tīstot uzsegt, uzklāt
- kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana
- saitēt Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to)
- kankarot Tīt lupatās, aizklāt ar lupatām
- nosprogot Tīties, sacirtāties, kļūt sprogainam, pārklāties ar cirtām
- linu lentes apvērsējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna lentē uz lauka noklātu linu apvēršanai, lai paātrinātu to kalšanu
- linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta
- muities Traucēt (kāda darbu) ar savu klātbūtni, parasti par staigāšanu
- jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi
- iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu)
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses)
- aptriept Triepjot pārklāt (ar ko)
- notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse
- formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
- čulgāt Tulznot, pārklāties ar tulznām
- čulgot Tulznot, pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām)
- tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
- ķibināties Turēties, pieķerties klāt
- pie kam turklāt
- kas Turklāt
- piečapstināt Turklāt čapstināt
- vēl turklāt, papildus
- piedevām Turklāt; papildus
- notifikācija FECN turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Forward Explicit Congestion Notification"")
- tujināties Tuvināties, nākt klāt
- klātes Tuvu klāt
- klātene Tuvums, klātiene
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar mitrumu
- līnijkuģis Tvaikoņu flotē - bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama
- aizkampt Tverot saspiest, aizklāt
- bezspiediena kustība ūdens plūsma smaguma spēka ietekmē atklātās gultnēs ar brīvu līmeņvirsmu
- hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē
- hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē
- pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums
- kulsams uz kuļamklona kulšanai izklāta labība
- kulsums uz kuļamklona kulšanai izklāta labība
- knābis uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem)
- trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo
- vālenis uz zemes vai grīdas noklāta siena vai salmu kārta
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt
- atrast Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē)
- pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu)
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties
- klaistīt Uzklāt
- uzkubināt Uzklāt
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam)
- apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt)
- uzvāpēt Uzklāt glazūru
- paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai
- uzsērt Uzklāt labību uz rijas ārdiem žāvēšanai
- uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū
- pasegt Uzklāt uz kā
- uzdeķot Uzklāt, apsegt
- uzrežģīt Uzklāt, pārklāt
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas
- piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni)
- salnot Uzsalt, pārklāties ar ledus kristāliem, salnu
- uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
- uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2)
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam)
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
- piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
- sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piegažam Vairāk nekā nepieciešams, pienācīgā veidā, turklāt
- klāstīt vairākkārt klāt (ko); vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu)
- nokraustīt vairākkārt kraujot, pārklāt (kā) virsu
- kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
- platīt vairākkārt vērst plašumā; vairākkārt plest (vaļā); izklāt
- lipināt vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas
- kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to)
- caurskatāmība Valsts pārvaldē un citās institūcijās pieņemamo lēmumu procedūras atklātība un iespējas šos procesus pārbaudīt; atklātums
- kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
- candido Vaļsirdīgi, atklāti; sirsnīgi
- kupriūrija Vara klātiene urīnā
- pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt)
- pievārīt Vārot pievienot (pie kā, kam klāt)
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku
- pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
- aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli)
- aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko)
- pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli
- pievallēt Veidojot valni, pievirzīt klāt
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to)
- pierepēt veidojoties varžacīm, pārklāties ar tām
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā)
- plankot veidot (ko) no plankām; klāt (ko) ar plankām
- velēnot veidot (kur) velēnu kārtu; klāt (ko) ar velēnām
- sogāt Veidoties vižņiem; pārklāties ar vižņiem
- iet zaļi veikties labi, klāties jautri
- iet Veikties; klāties
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizvilkt Velkot aizsegt (ko); aizklāt (ar ko)
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā)
- pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievērt Verot pievienot (pie kā, kam klāt)
- ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
- apvētīt Vētījot pārklāt
- pievērtīt Vētījot pievienot (pie kā, kam klāt)
- priekšplāns Videoklipā - attēls, kas uzklāts uz cita attēla
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes
- pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu)
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt)
- pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt
- pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni
- lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni
- biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
- omniprezents vienmēr klātesošs
- vielas nezūdamības likums viens no dabas pamatlikumiem, kas nosaka, ka dabas procesos vila nezūd un nerodas klāt no jauna, tikai maina savu vietu vai veidu
- kāšvieta vieta virs atklātā pavarda, zem katla āķa
- pieeja vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt)
- čarpājs vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti
- čarpe vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti
- piebrauktuve vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pakūlains Vietām klāts ar kūlu
- izvīt Vijot izklāt
- pārvīt Vijot pārklāt (ar ko)
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā)
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem
- vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu)
- cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām
- vilnīgs Vilnains, ar (blīvu) vilnu pārklāts
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu
- rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu
- skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- absolūtā mežainība visa teritorija pārklāta ar mežu
- apsviķot Visapkārt noklāt ar piķi
- izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses)
- hārdkors Visekstrēmākā, atklātākā pornogrāfija
- Cerera Vislielākā mazā planēta jeb asteroīds (1003 km caurmērā), atklāta 1801. g.
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1)
- atklātība vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse)
- novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko)
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa
- pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas)
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- muklis Zema, ar bieziem krūmiem klāta vieta
- adatfiltrs Zemē iedziļinātas caurules, kuru uzgaļi pārklāti ar sietu, caur kuru plūst ūdens, bet neiet cauri grunts daļiņas; paredzēts gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrēs
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
- eritēmspuldze Zemspiediena dzīvsudraba spuldze, kuras siena no iekšpuses pārklāta ar luminoforu, kas dod UV starojumu; lieto apstarošanas iekārtās
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
- hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
- izziepēt Ziepējot izklāt, pārklāt
- ziepēt Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām
- likt Ziest, klāt (kā kārtu uz kā)
- pomadēt Ziest, klāt (piemēram, matus, lūpas) ar pomādi (1)
- saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- izmazavāt Ziežot (ko), pārklāt (ar to)
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest
- izziest Ziežot izklāt (kādu vielu)
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses)
- noziest Ziežot pārklāt (kā) virsmu
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu); ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei)
- apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu)
- piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- fasete Zoba metāla protēze, kuras redzamā virsma pārklāta ar plastmasu
- Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā
- nozvaigznojies Zvaigznēm klāts
- zvaigzniens Zvaigznēm klāts laukums
- zviedrājs Zvirgzdiem klāta zeme
- apārnis Žāvēšanai biezi izklāts siens
- laidenis Žāvēšanai izklāts siens
- lāmis Žāvēšanai izklāts siens
- lēvins Žāvēšanai izklāts siens
- palaidēns Žāvēšanai izklāts siens vai labība
- piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst
- kliediņš Žūšanai izklāts siens
- tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties
- tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem)
klāt citās vārdnīcās: