kļaut1
kļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kļauju | kļaujam | kļāvu | kļāvām | kļaušu | kļausim |
| 2. pers. | kļauj | kļaujat | kļāvi | kļāvāt | kļausi | kļausiet, kļausit |
| 3. pers. | kļauj | kļāva | kļaus | |||
Pavēles izteiksme: kļauj (vsk. 2. pers.), kļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kļaujot (tag.), kļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kļautu
Vajadzības izteiksme: jākļauj
1.Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
1.1.Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
2.Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
2.1.Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
2.2.Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr vēlos uzsvērt: karavīra ģimene pa kļauta īpaši smagiem pārbaudījumiem.
- Vīrietis kļāva roku pie krūtīm kā ievainotu putnu.
- Ziedu pušķītis, kas cieši rokās kļauts,
- — Droši vien, — Lins Norvīds nobubināja, kļaudams sev klāt pēkšņi aizmigušo meiču.
- Kur gan vēl tik brālīgā harmonijā kļautos un skatu glāsaini glaustu naktspodiņš kopā ar vijoli!