kļauties
kļauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kļaujos | kļaujamies | kļāvos | kļāvāmies | kļaušos | kļausimies |
| 2. pers. | kļaujies | kļaujaties | kļāvies | kļāvāties | kļausies | kļausieties, kļausities |
| 3. pers. | kļaujas | kļāvās | kļausies | |||
Pavēles izteiksme: kļaujies (vsk. 2. pers.), kļaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kļaujoties (tag.), kļaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kļautos
Vajadzības izteiksme: jākļaujas
1.Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
1.1.Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
2.Tikt ņemtam, tvertam no vairākām vai visām pusēm.
2.1.Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
2.2.Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taka kļuva šaurāka, līdz pārvērtās savādā zemā alejā, pār kuru kļāvās koku zari.
- No ceturtās puses klāt kļaujas Daugava.
- Re, kur viena svaigi krāsota, piesistas jaunas latiņas, pie tām kļaujas puķu zirņi.
- — Viņš kļautin kļāvās man klāt, — Ģiedraitiene atkārtoja, — dažkārt bija tuvāks par pašas bērnu.
- Viņš — šunelis — kļaujas man klāt, bet es esmu zemē notriekts kails dievs, varens un vienlīdz nelaimīgs.