piesarmot
piesarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesarmoju | piesarmojam | piesarmoju | piesarmojām | piesarmošu | piesarmosim |
| 2. pers. | piesarmo | piesarmojat | piesarmoji | piesarmojāt | piesarmosi | piesarmosiet, piesarmosit |
| 3. pers. | piesarmo | piesarmoja | piesarmos | |||
Pavēles izteiksme: piesarmo (vsk. 2. pers.), piesarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesarmojot (tag.), piesarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesarmotu
Vajadzības izteiksme: jāpiesarmo
Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja Sveču dienā piesarmojuši koki, būs bagāta vasara.
- No rīta krēslā piesarmojuši koki, dvaša gaisā un sarmas uzkaisīts rotājums uz mēteļa.
- Sveču dienā ir piesarmojuši koki , tad to gadu būs bagāta vasara
- Ja ziemu mežā piesarmojuši koki , tad vasarā gaidāms daudz lietus
- Ja ziemu meģ piesarmoju i koki , tad vasar gaid ms daudz lietus