piesarkt
piesarkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesarkstu | piesarkstam | piesarku | piesarkām | piesarkšu | piesarksim |
| 2. pers. | piesarksti | piesarkstat | piesarki | piesarkāt | piesarksi | piesarksiet, piesarksit |
| 3. pers. | piesarkst | piesarka | piesarks | |||
Pavēles izteiksme: piesarksti (vsk. 2. pers.), piesarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesarkstot (tag.), piesarkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesarktu
Vajadzības izteiksme: jāpiesarkst
1.Nosarkt (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiPiesarkst kā biete.
- Piesarkst kā biete sarunvaloda, frazēma — ļoti piesarkst
- Piesarkt (arī nosarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) frazēma — ļoti stipri nosarkt
1.1.Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
1.2.Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) – par acīm, plakstiņiem.
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt sārtam, sārtoties (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( es piesarku), un mani vienbalsīgi ievēlēja par priekšsēdētāju.
- Tur mani ciet, cik tik spēka, arvien vairāk piesarkdams.
- Likās, arī kunigaitiene bija pamanījusi, cik koši piesarkusi Marfa.
- Atdzimst pavasarisAr svaigu dvesmu,Ar klusu putna dziesmuUn piesarkušām dvēselēm.
- Un es kā ubadze par iedotu santīmu priekā piesarkusi savācu tos.