apbirt
apbirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbirstu | apbirstam | apbiru | apbirām | apbiršu | apbirsim |
| 2. pers. | apbirsti | apbirstat | apbiri | apbirāt | apbirsi | apbirsiet, apbirsit |
| 3. pers. | apbirst | apbira | apbirs | |||
Pavēles izteiksme: apbirsti (vsk. 2. pers.), apbirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbirstot (tag.), apbiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbirtu
Vajadzības izteiksme: jāapbirst
1.Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
2.parasti formā: trešā persona Nobirt (par daudziem vai visiem).
2.1.Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai atkal apbirst ar saules vižņiem kā manas Almas smiekliem.
- Viņš izskatījās it kā būtu apbiris ar baltām sniegpārsliņām.
- Samtainais, smiltīm apbirušais plecs man blakus pieder viņai.
- Smaidoša, salā pietvīkusi, baltiņ balta apbirusi - un rokā spoži sarkana puķe!
- Kad viss apbirst un kļūst pelēcīgi vienmuļš.