Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
ieecēt
ieecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
2.Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
Avoti: LLVV