Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
piekūleņot
piekūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti
Locīšana
Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV