piekūkot
piekūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekūkoju | piekūkojam | piekūkoju | piekūkojām | piekūkošu | piekūkosim |
| 2. pers. | piekūko | piekūkojat | piekūkoji | piekūkojāt | piekūkosi | piekūkosiet, piekūkosit |
| 3. pers. | piekūko | piekūkoja | piekūkos | |||
Pavēles izteiksme: piekūko (vsk. 2. pers.), piekūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekūkojot (tag.), piekūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekūkotu
Vajadzības izteiksme: jāpiekūko
1.Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
2.Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šobrīd ārā nepiekūkotam, bez naudas kabatā, iziet ir ļoti grūti.
- Jautrīte sadusmojas ne pa jokam un mums virtuvē pie letes piekūko nelaimes pilnas vīzijas:
- Cik gadu piekūkoja šopavasar pirmo reizi dzirdētā dzeguze?
- Šodien viņam ir prieks, jo spīd saule, sienāži sisina un mīļā, nekad neredzētā dzeguze piekūkojusi viņam pilnu klēpi gadu.
- Karmiski vai piekūkoti ( Inese, Aija : D ) mums pieklīda kaķis/ene.