piekukuļot
piekukuļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekukuļoju | piekukuļojam | piekukuļoju | piekukuļojām | piekukuļošu | piekukuļosim |
| 2. pers. | piekukuļo | piekukuļojat | piekukuļoji | piekukuļojāt | piekukuļosi | piekukuļosiet, piekukuļosit |
| 3. pers. | piekukuļo | piekukuļoja | piekukuļos | |||
Pavēles izteiksme: piekukuļo (vsk. 2. pers.), piekukuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekukuļojot (tag.), piekukuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekukuļotu
Vajadzības izteiksme: jāpiekukuļo
Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie, kurus piekukuļojot tu iztukšoji Puves pirkstu naudas lādes?”
- Izdarot svarīgu izvēli, esi modrs – kāds var mēģināt tevi piekukuļot.
- Kāpēc tad vēlāk necensties piekukuļot ierēdni vai apšmaukt valsti, pieņemot kukuļus?
- Vai viņš patiešām piekukuļojis pilsētas sargus, lai tie viņam notēlo snaiperus?
- 30 cilvēki ( 3,9%) piekukuļojuši gan VID darbiniekus, gan prokurorus.