piekult
piekult 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekuļu | piekuļam | piekūlu | piekūlām | piekulšu | piekulsim |
| 2. pers. | piekul | piekuļat | piekūli | piekūlāt | piekulsi | piekulsiet, piekulsit |
| 3. pers. | piekuļ | piekūla | piekuls | |||
Pavēles izteiksme: piekul (vsk. 2. pers.), piekuliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekuļot (tag.), piekulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekultu
Vajadzības izteiksme: jāpiekuļ
1.Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
2.Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klāt piekultu virziņkāpostu,
- Pilnu bunkuru piekult nevarēs, jo ar pilnu bunkuru nevarēs braukt.
- Tad masu atdzesē un ar mikseri piekuļ klāt kausētu sviestu.
- Izvairoties no soda, autovadītājs mēģināja piekuļot policijas darbiniekus, piedāvājot 500 eiro, par ko policija sāka kriminālprocesu.
- Saputo sviestu kopā ar pūdercukuru, tad pievieno un piekuļ olu.