piekuģot
piekuģot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekuģoju | piekuģojam | piekuģoju | piekuģojām | piekuģošu | piekuģosim |
| 2. pers. | piekuģo | piekuģojat | piekuģoji | piekuģojāt | piekuģosi | piekuģosiet, piekuģosit |
| 3. pers. | piekuģo | piekuģoja | piekuģos | |||
Pavēles izteiksme: piekuģo (vsk. 2. pers.), piekuģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekuģojot (tag.), piekuģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekuģotu
Vajadzības izteiksme: jāpiekuģo
Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas, ieķērušās pastīvajiem pavadoņiem elkonī, cēli piekuģo pie kioska un izvēlas vai nu limonādi, vai kūku.
- Ielaižamies atpakaļgaitā dīķī un bez lielām problēmām piekuģojam pie vajadzīgās finiera plāksnītes
- Ielaižamies atpakaļgaitā dīķī un bez lielām problēmām piekuģojam pie vajadzīgās finiera plāksnītes.
- Piekuģojam Burano salai.
- Aizrāvušies te pavadām vairākas stundas, līdz pie mums ar piepūšamo smailīti piekuģo kāds amerikāņu pāris, kuri sportiski pavada atvaļinājumu.