piekūpēt
Lietojuma biežums :
piekūpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
1.1.Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
1.2.Pieputēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri