pieputēt
pieputēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieputu | pieputam | pieputēju | pieputējām | pieputēšu | pieputēsim |
| 2. pers. | pieputi | pieputat | pieputēji | pieputējāt | pieputēsi | pieputēsiet, pieputēsit |
| 3. pers. | pieput | pieputēja | pieputēs | |||
Pavēles izteiksme: pieputi (vsk. 2. pers.), pieputiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieputot (tag.), pieputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieputētu
Vajadzības izteiksme: jāpieput
1.Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tas ir vienkārši pieputējis, putekļus var izpūst ar kompresoru.
- Pieputējušā telpā neredz ne preču, darbarīku, ne citu cilvēku.
- Neviens Pērlītei nenesa graudiņus, neviens nenāca apmainīt pieputējušo un duļķaino ūdeni.
- Viņa aizgāja atpakaļ uz kotedžu un noņēma arī aizkarus un pieputējušos paklājus.
- Pēc tam jau var noņemt cītīgi pieputējušo resti un skalot zem tekoša ūdens.