piepušķot
piepušķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepušķoju | piepušķojam | piepušķoju | piepušķojām | piepušķošu | piepušķosim |
| 2. pers. | piepušķo | piepušķojat | piepušķoji | piepušķojāt | piepušķosi | piepušķosiet, piepušķosit |
| 3. pers. | piepušķo | piepušķoja | piepušķos | |||
Pavēles izteiksme: piepušķo (vsk. 2. pers.), piepušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepušķojot (tag.), piepušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepušķotu
Vajadzības izteiksme: jāpiepušķo
1.Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik tu pats esi " piepušķojis" pagātni, rakstot grāmatu?
- Stāstot atmiņu stāstus, vecāki mēdz piepušķot, arī es to jūtu.
- Pats gan savu piedzīvojumu versijas mīlējis stāstīt, krietni piepušķojot.
- Piepušķojam savus stāstus, tie apaug, apaug, līdz iesakņojas kā patiesība.
- Par piepildīto praksi šī ārste gan ir piepušķojusi,