piepurināt
piepurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepurinu | piepurinām | piepurināju | piepurinājām | piepurināšu | piepurināsim |
| 2. pers. | piepurini | piepurināt | piepurināji | piepurinājāt | piepurināsi | piepurināsiet, piepurināsit |
| 3. pers. | piepurina | piepurināja | piepurinās | |||
Pavēles izteiksme: piepurini (vsk. 2. pers.), piepuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepurinot (tag.), piepurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepurinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiepurina
1.Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
2.Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
3.žargonisms Pieliet vēl (parasti degvīnu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, pataustot villdrānas, izrādījās, ka iekšpuse ir un paliek sausa, toties mājas par tuvu, lai no zariem vairs piepurinātu.
- Un jā, piepurināja tos putekļus, ka pats aizrijās.