piekūpt
piekūpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekūpu | piekūpam | piekūpu | piekūpām | piekūpšu | piekūpsim |
| 2. pers. | piekūpi | piekūpat | piekūpi | piekūpāt | piekūpsi | piekūpsiet, piekūpsit |
| 3. pers. | piekūp | piekūpa | piekūps | |||
Pavēles izteiksme: piekūpi (vsk. 2. pers.), piekūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekūpot (tag.), piekūpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekūptu
Vajadzības izteiksme: jāpiekūp
Avoti: LLVV