piekurnēt1
piekurnēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekurnu | piekurnam | piekurnēju | piekurnējām | piekurnēšu | piekurnēsim |
| 2. pers. | piekurni | piekurnat | piekurnēji | piekurnējāt | piekurnēsi | piekurnēsiet, piekurnēsit |
| 3. pers. | piekurn | piekurnēja | piekurnēs | |||
Pavēles izteiksme: piekurni (vsk. 2. pers.), piekurniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekurnot (tag.), piekurnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekurnētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekurn
1.Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
2.Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
Avoti: LLVV