piekurt
piekurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piekuru | piekuram | piekūru | piekūrām | piekuršu | piekursim |
2. pers. | piekur | piekurat | piekūri | piekūrāt | piekursi | piekursiet, piekursit |
3. pers. | piekur | piekūra | piekurs |
Pavēles izteiksme: piekur (vsk. 2. pers.), piekuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekurot (tag.), piekuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekurtu
Vajadzības izteiksme: jāpiekur
1.Iekurt.
2.apvidvārds Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa brīdim Tētis metās piekurt čuguna krāsniņu.
- Piekurt krāsniņu, atkal, atkal.
- Nadīne nosēžas uz bluķīša un piekur krāsni.
- ( Grib piekurt uguni.)
- Es jau piekūru.