piekurt
piekurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekuru | piekuram | piekūru | piekūrām | piekuršu | piekursim |
| 2. pers. | piekur | piekurat | piekūri | piekūrāt | piekursi | piekursiet, piekursit |
| 3. pers. | piekur | piekūra | piekurs | |||
Pavēles izteiksme: piekur (vsk. 2. pers.), piekuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekurot (tag.), piekuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekurtu
Vajadzības izteiksme: jāpiekur
1.Iekurt.
2.apvidvārds Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa brīdim Tētis metās piekurt čuguna krāsniņu.
- Piekurt krāsniņu, atkal, atkal.
- Nadīne nosēžas uz bluķīša un piekur krāsni.
- ( Grib piekurt uguni.)
- Es jau piekūru.