piekurināt
piekurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekurinu | piekurinām | piekurināju | piekurinājām | piekurināšu | piekurināsim |
| 2. pers. | piekurini | piekurināt | piekurināji | piekurinājāt | piekurināsi | piekurināsiet, piekurināsit |
| 3. pers. | piekurina | piekurināja | piekurinās | |||
Pavēles izteiksme: piekurini (vsk. 2. pers.), piekuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekurinot (tag.), piekurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekurinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiekurina
1.Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
1.1.Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
2.apvidvārds Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karstās dienās vai ļoti piekurinātās telpās mazulim ātri var kļūt karsti.
- Cik varam ar elektrību piekurināt, tik arī ir.
- Tāpēc katru dienu piekurinām krāsni, lai būtu 22-23 grādus silts.
- Istabas krāsni varēja kurināt cauru dienu, tā nebija piekurināma.
- Vīrs veikli izlaipoja caur piena kannām un parāva durvis uz piekurinātu istabu, kur pie loga stāvēja apaļš galds, apklāts ar baltu, izšūtu galdautu, bet pie tā uz augsta krēsla nīka liela auguma sieva ar kuplām krūtīm un vidukli un sarkaniem matiem.