piekūpēt
piekūpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekūpu | piekūpam | piekūpēju | piekūpējām | piekūpēšu | piekūpēsim |
| 2. pers. | piekūpi | piekūpat | piekūpēji | piekūpējāt | piekūpēsi | piekūpēsiet, piekūpēsit |
| 3. pers. | piekūp | piekūpēja | piekūpēs | |||
Pavēles izteiksme: piekūpi (vsk. 2. pers.), piekūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekūpot (tag.), piekūpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekūpētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekūp
1.Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
1.1.Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
1.2.Pieputēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl viesistaba bija tā piekūpējusi, ka ieslēdzās dūmu detektors.