bendars
bendars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bendars | bendari |
| Ģen. | bendara | bendaru |
| Dat. | bendaram | bendariem |
| Akuz. | bendaru | bendarus |
| Lok. | bendarā | bendaros |
1.Biedrs.
2.Tas, kas otram der klāt, puse no kādas lietas.
Avoti: NeV