bendelis
bendelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bendelis | bendeļi |
| Ģen. | bendeļa | bendeļu |
| Dat. | bendelim | bendeļiem |
| Akuz. | bendeli | bendeļus |
| Lok. | bendelī | bendeļos |
1.Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
2.Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
3.Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
Avoti: KV, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patlaban gribējuši vakaru ņemt, te pats Brauns klāt: lai pieci vīri raugot viņam sienu piedot, viņš viens pats kāpšot uz bendeli un saņemšot pretim.