bende1
bende kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bende | bendes |
| Ģen. | bendes | benžu |
| Dat. | bendei | bendēm |
| Akuz. | bendi | bendes |
| Lok. | bendē | bendēs |
bende kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bende | bendes |
| Ģen. | bendes | benžu |
| Dat. | bendem | bendēm |
| Akuz. | bendi | bendes |
| Lok. | bendē | bendēs |
1.vēsturisks; formā: vīriešu dzimte Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
1.1.Feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biologi čūsku bendi nosoda, ka viņa radījusi ekoloģisku kaitējumu videi.
- Bet ko darīt, ja laupītājs un bende ir pati valsts?
- Rezultātā cīņā ar mēmajiem bendēm Mustafu nogalināja Zāls Mahmuds - aga.
- Kādā vitrīnā bija izstādīts bendes zobens un – ak, šausmas!
- Bende uzrauj mani gandrīz līdz pašam āķim un tad ar joni atlaiž.