pieķēdēt
pieķēdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķēdēju | pieķēdējam | pieķēdēju | pieķēdējām | pieķēdēšu | pieķēdēsim |
| 2. pers. | pieķēdē | pieķēdējat | pieķēdēji | pieķēdējāt | pieķēdēsi | pieķēdēsiet, pieķēdēsit |
| 3. pers. | pieķēdē | pieķēdēja | pieķēdēs | |||
Pavēles izteiksme: pieķēdē (vsk. 2. pers.), pieķēdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķēdējot (tag.), pieķēdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķēdētu
Vajadzības izteiksme: jāpieķēdē
1.Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
1.1.neaktuāls Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
2.Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc es viņu pieķēdēju uz laiku, kamēr dodos rikšas braucienos.
- Iebrucēji darbinieku piekāva, saslēdza roku dzelžos un pieķēdēja pie radiatora.
- Viņš tika ievests un turpat arī pieķēdēts - Matthäus baznīcas katakombās.
- – Pieķēdējiet viņu pie mājas, un neviens zaglis neuzdrošināsies tuvoties!
- Pieķēdēti aitu suņi sāk riet, tad apklust paši no sevis.