piekraut
piekraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekrauju | piekraujam | piekrāvu | piekrāvām | piekraušu | piekrausim |
| 2. pers. | piekrauj | piekraujat | piekrāvi | piekrāvāt | piekrausi | piekrausiet, piekrausit |
| 3. pers. | piekrauj | piekrāva | piekraus | |||
Pavēles izteiksme: piekrauj (vsk. 2. pers.), piekraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekraujot (tag.), piekraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekrautu
Vajadzības izteiksme: jāpiekrauj
1.Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
1.1.Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
1.2.Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
2.Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
3.Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
4.Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaņa bija tāda, it kā virsū nestos piekrauta kravas mašīna.
- Sākumā sastopam pāris līdz lūpai piekrautas laivas ar pārdesmit cilvēkiem katrā.
- Līdzīga ietekme ir arī velosipēdu stiprinājuma kronšteinam vai mantām piekrautam bagāžniekam.
- Tēlaini izsakoties – mēs nevaram piekraut ratus pilnākus nekā tas paredzēts.
- Konstatēja pārkāpumus ražotnē “ Juriga”, kur mašīna tika piekrauta.