piekraukāt
piekraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekraukāju | piekraukājam | piekraukāju | piekraukājām | piekraukāšu | piekraukāsim |
| 2. pers. | piekraukā | piekraukājat | piekraukāji | piekraukājāt | piekraukāsi | piekraukāsiet, piekraukāsit |
| 3. pers. | piekraukā | piekraukāja | piekraukās | |||
Pavēles izteiksme: piekraukā (vsk. 2. pers.), piekraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekraukājot (tag.), piekraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekraukātu
Vajadzības izteiksme: jāpiekraukā
Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nebūtu šobrīd piekraukāto ielu un, atverot logu, trokšņa fona ar krievu lamuvārdiem.