saklāt
Lietojuma biežums :
saklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
Stabili vārdu savienojumiSaklāt (biežāk uzklāt) galdu.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri