piepilināt
piepilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepilinu | piepilinām | piepilināju | piepilinājām | piepilināšu | piepilināsim |
| 2. pers. | piepilini | piepilināt | piepilināji | piepilinājāt | piepilināsi | piepilināsiet, piepilināsit |
| 3. pers. | piepilina | piepilināja | piepilinās | |||
Pavēles izteiksme: piepilini (vsk. 2. pers.), piepiliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepilinot (tag.), piepilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepilinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiepilina
1.Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
2.Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam piepilināja 2 pilienus metilsarkanā šķīduma un novēroja krāsa izmaiņu.
- Pirmkārt, jābūt labai bāzes eļļai, un tad piepilina aromātisko.
- Piepilinot dažas piles ūdens, kāpostu sula sāka krāsoties zilos toņos.
- Tas ir krāsots ūdens, kuram stiprumam piepilināti daži grami spirta.
- – Oto ierunājās, piepilinādams sievas tējiņā no simtgramu pudelītes.