piepildīt
piepildīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepildu | piepildām | piepildīju | piepildījām | piepildīšu | piepildīsim |
| 2. pers. | piepildi | piepildāt | piepildīji | piepildījāt | piepildīsi | piepildīsiet, piepildīsit |
| 3. pers. | piepilda | piepildīja | piepildīs | |||
Pavēles izteiksme: piepildi (vsk. 2. pers.), piepildiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepildot (tag.), piepildīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepildītu
Vajadzības izteiksme: jāpiepilda
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.).
2.Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
2.2.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) – piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
2.4.Pilnīgi pārņemt (par psihisku stāvokli).
3.Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
4.Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
5.1.Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
6.Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuks uzskatīja, ka galutā ebreji nevar pilnībā piepildīt savu misiju.
- Pārejošais piepilda savu nozīmi ar objektu akuzatīvā, bet nepārejošais ne.
- 3.1 1. tara ievesta piepildīta un to izvedīs piepildītu vai tukšu;
- un kājas piepilda zeķes līdz augšai un tad pāri iet un nepāriet
- Tomēr skatītāji grib redzēt radošu tenisu un tieši tas piepilda tribīnes.